Havra

Havra (franču: Le Havre) ir ostas pilsēta Francijas ziemeļrietumos, Normandijas reģionā, Piejūras Sēnas departamentā. Tā atrodas Sēnas upes grīvā, Lamanša krastā. Havra ir visapdzīvotākā Augšnormandijas pilsēta, lai gan lielākās Havras konurbācijas kopējais iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā Ruānas. Pēc Reimsas tas ir arī otra lielākā subprefektūra Francijā. Pilsētas nosaukums Le Havre nozīmē osta.

Havra
pilsēta
La Havre
Karogs Emblēma
Havra Havra
Koordinātas: 49°29′24″N 0°06′00″E
Valsts	Francija
Reģions	Normandija
Departaments	Piejūras Sēna
Apgabals	Havras apgabals
Dibināta	1517
Administrācija
• Mērs	Eduārs Filips (2020 — pašlaik)
Platība
• pilsēta	46,95 km2
• pilsēta	194,9 km2
• aglomerācija	678,4 km2
Iedzīvotāji (2020)
• pilsēta	165 830
• blīvums	3 600/km²
• urbānā teritorija	242 474
• aglomerācija	293 361
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	+2 (UTC)
Mājaslapa	[1]
Havra Vikikrātuvē

Pilsētu 1517. gadā dibināja Francijas karalis Fransuā I. Ekonomisko attīstību pilsētai agrīnajā mūsdienu periodā apgrūtināja reliģiskie kari, konflikti ar Angliju, epidēmijas un vētras. Sākot ar 18. gadsimta beigām Havra sāka attīstīties, un osta vispirms sāka nodarboties ar vergu tirdzniecību, bet pēc tam ar citu starptautisko tirdzniecību. Pēc 1944. gada sprādzieniem Ogista Perrē firma sāka pārbūvēt pilsētu. Naftas, ķīmiskās rūpniecības un automobiļu rūpniecība bija dinamiska Trente Glorieuses laikā (pēckara uzplaukums; 1945 — 1975), bet 1970. gadi iezīmēja okeāna laineru zelta laikmeta beigas un ekonomiskās krīzes sākumu: iedzīvotāju skaits samazinājās un pieauga bezdarba līmenis.

1900. gada vasaras un 1924. gada vasaras olimpisko spēļu laikā, kad tās rīkoja Francijas galvaspilsēta Parīze. Havrā tika aizvadītas burāšanas sacensības.

No 1990. līdz 2000. gadam pilsēta piedzīvoja vairākais izmaiņas. Pašvaldību vēlēšanās uzvarēja labējie spēki, kuri centās attīstīt pakalpojumu nozari un iedibināt jaunas nozares. Port 2000 projekts palielināja kontenerostas ietilpību, lai tā konkurētu ar Ziemeļeiropas ostām, pārveidoja pilsētas dievidu rajonus un ostā atgrieza okeāna lainerus. Mūsdienu Havru joprojām dziļi ietekmē tās nodarbinātība un jūrniecības tradīcijas. Havras osta ir otra lielākā Francijā pēc Marseļas ostas, taču tā ir lielākā Francijas konteinerosta.

2005. gadā Havras centrālo daļu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Andrē Malro modernās mākslas muzejs ir otrais lielākais muzejs Francijā pēc impresionistu gleznu skaita.

Cilvēki

Havra reiz bija zināma kā auksta un drūmi pelēka pilsēta. Pilsētas iedzīvotāji ir daudz mainījuši, un tas ir atzīmēts ar esošajiem uzlabojumiem. Par pilsētu tagad runā kā Francijas Brazīliju.

Havrā dzimuši:

• Žans Dibifē (Jean Dubuffet, 1901 — 1985) — mākslinieks;
• Rauls Difī (Raoul Dufy, 1877 — 1953) — mākslinieks;
• Anrē Kaplē (André Caplet, 1879 — 1925) — komponists;
• Reimonds Keno (Raymond Queneau, 1903 — 1976) — dzejnieks;
• Renē Kotī (René Coty, 1882 — 1962) — politiķis;
• Tristāns Mirajs (Tristan Murail, 1947) — komponists;
• Artūrs Onegērs (Arthur Honegger, 1892 —1955) — komponists;
• Žaks Anrī Bernardēns de Senpjērs (Jacques-Henri Bernardin de Saint-Pierre, 1737 — 1814) — rakstnieks;
• Madlēna de Skiderī (Madeleine de Scudéry, 1607 — 1701) — rakstniece.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Havra.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)