Havra
Havra (franču: Le Havre) ir ostas pilsēta Francijas ziemeļrietumos, Normandijas reģionā, Piejūras Sēnas departamentā. Tā atrodas Sēnas upes grīvā, Lamanša krastā. Havra ir visapdzīvotākā Augšnormandijas pilsēta, lai gan lielākās Havras konurbācijas kopējais iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā Ruānas. Pēc Reimsas tas ir arī otra lielākā subprefektūra Francijā. Pilsētas nosaukums Le Havre nozīmē osta.
Havra | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
La Havre | |||
| |||
Koordinātas: 49°29′24″N 0°06′00″E / 49.49000°N 0.10000°EKoordinātas: 49°29′24″N 0°06′00″E / 49.49000°N 0.10000°E | |||
Valsts | Francija | ||
Reģions | Normandija | ||
Departaments | Piejūras Sēna | ||
Apgabals | Havras apgabals | ||
Dibināta | 1517 | ||
Administrācija | |||
• Mērs | Eduārs Filips (2020 — pašlaik)[1] | ||
Platība | |||
• pilsēta | 46,95 km2 | ||
• urbānā teritorija | 194,9 km2 | ||
• aglomerācija | 678,4 km2 | ||
Iedzīvotāji (2021)[4] | |||
• pilsēta | 166 058 | ||
• blīvums | 3 600/km² | ||
• urbānā teritorija | 242 474[3] | ||
• aglomerācija | 293 361[2] | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | +2 (UTC) | ||
Mājaslapa | [1] | ||
Havra Vikikrātuvē |
Pilsētu 1517. gadā dibināja Francijas karalis Fransuā I. Ekonomisko attīstību pilsētai agrīnajā mūsdienu periodā apgrūtināja reliģiskie kari, konflikti ar Angliju, epidēmijas un vētras. Sākot ar 18. gadsimta beigām Havra sāka attīstīties, un osta vispirms sāka nodarboties ar vergu tirdzniecību, bet pēc tam ar citu starptautisko tirdzniecību. Pēc 1944. gada sprādzieniem Ogista Perrē firma sāka pārbūvēt pilsētu. Naftas, ķīmiskās rūpniecības un automobiļu rūpniecība bija dinamiska Trente Glorieuses laikā (pēckara uzplaukums; 1945 — 1975), bet 1970. gadi iezīmēja okeāna laineru zelta laikmeta beigas un ekonomiskās krīzes sākumu: iedzīvotāju skaits samazinājās un pieauga bezdarba līmenis.
1900. gada vasaras un 1924. gada vasaras olimpisko spēļu laikā, kad tās rīkoja Francijas galvaspilsēta Parīze. Havrā tika aizvadītas burāšanas sacensības.
No 1990. līdz 2000. gadam pilsēta piedzīvoja vairākais izmaiņas. Pašvaldību vēlēšanās uzvarēja labējie spēki, kuri centās attīstīt pakalpojumu nozari un iedibināt jaunas nozares. Port 2000 projekts palielināja kontenerostas ietilpību, lai tā konkurētu ar Ziemeļeiropas ostām, pārveidoja pilsētas dievidu rajonus un ostā atgrieza okeāna lainerus. Mūsdienu Havru joprojām dziļi ietekmē tās nodarbinātība un jūrniecības tradīcijas. Havras osta ir otra lielākā Francijā pēc Marseļas ostas, taču tā ir lielākā Francijas konteinerosta.
2005. gadā Havras centrālo daļu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Andrē Malro modernās mākslas muzejs ir otrais lielākais muzejs Francijā pēc impresionistu gleznu skaita.
Cilvēki
labot šo sadaļuHavra reiz bija zināma kā auksta un drūmi pelēka pilsēta. Pilsētas iedzīvotāji ir daudz mainījuši, un tas ir atzīmēts ar esošajiem uzlabojumiem. Par pilsētu tagad runā kā Francijas Brazīliju.
Havrā dzimuši:
- Žans Dibifē (Jean Dubuffet, 1901 — 1985) — mākslinieks;
- Rauls Difī (Raoul Dufy, 1877 — 1953) — mākslinieks;
- Anrē Kaplē (André Caplet, 1879 — 1925) — komponists;
- Reimonds Keno (Raymond Queneau, 1903 — 1976) — dzejnieks;
- Renē Kotī (René Coty, 1882 — 1962) — politiķis;
- Tristāns Mirajs (Tristan Murail, 1947) — komponists;
- Artūrs Onegērs (Arthur Honegger, 1892 —1955) — komponists;
- Žaks Anrī Bernardēns de Senpjērs (Jacques-Henri Bernardin de Saint-Pierre, 1737 — 1814) — rakstnieks;
- Madlēna de Skiderī (Madeleine de Scudéry, 1607 — 1701) — rakstniece.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Elections municipales 2020 : Edouard Philippe est officiellement réélu maire du Havre (franciski)
- ↑ INSEE 2010 Metro Area (032) (franciski)
- ↑ INSEE 2010 Urban Area (76701) (franciski)
- ↑ Populations légales 2021.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Havra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)