Ronalds Arājs (dzimis 1987. gada 29. novembrī Tukumā) ir bijušais latviešu vieglatlēts, sprinteris. Viņa pamatdisciplīnas bija 100 m un 200 m sprints.

Ronalds Arājs
Ronalds Arājs
Ronalds Arājs 2011. gadā
Personas dati
Dzimis 1987. gada 29. novembrī (36 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Tukums, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Dzīvesvieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Augums 183 cm
Svars 95 kg
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna 100 m, 200 m
Treneris Edvīns Krūms
Dalība sacensībās
Dalība OS 1 (2008)
Dalība 2 (2009, 2011)
Dalība 2 (2010, 2012)
Dalība EČ telpās 1 (2011)
Personiskie rekordi
100 metri 10,18 s
200 metri 20,75 s

R. Arāja personiskais rekords 100 metru sprintā ir 10,18 sekundes, ko viņš sasniedza 2011. gada jūlijā Bergamo, šis rezultāts kļuva par jaunu Latvijas rekordu, par 0,1 sekundi uzlabojot Sergeja Inšakova 1997. gadā sasniegto rezultātu.[1] 200 metru distancē viņa personiskais rekords ir 20,75 sekundes. Trenējies pie Edvīna Krūma.[2]

2013. gadā R. Arājs pievērsās arī bobslejam un kā stūmējs gatavojās 2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos, taču Olimpiādē nepiedalījās.

Dzimis un audzis Tukumā, taču deviņu gadu vecumā pārcēlies uz dzīvi Rīgā. R. Arāja tēvs, arī Ronalds Arājs, jaunības gados arī bija vieglatlēts, barjersprinteris (14,30 s), sākotnēji trenēja dēlu. Tāpat ar vieglatlētiku augstā līmenī nodarbojusies arī māte Agija Arāja (Plūmīte), kas savulaik bija viena no labākajām sprinterēm Latvijā (1982. gadā 100 m veikusi 11,8 s).[3] Viņa brālis Henrijs skrēja sprintu un nodarbojās ar tāllēkšanu, savukārt māsa Anija nodarbojusies ar septiņcīņu un barjerskriešanu.

2004. gada Eiropas kausā viņš startēja 4×100 m stafetē, kur ar rezultātu 41,39 s izcīnīja 3. vietu. 2006. gada Pasaules čempionātā junioriem R. Arājs izcīnīja 13. vietu 100 m sprintā ar rezultātu 10,63 s, savukārt priekšsacīkstēs viņš distanci veica 10,54 s. Eiropas U-23 čempionātā 2007. gadā sportists, veikdams 100 m sprintu 10,97 s, ieņēma 31. vietu.[4]

R. Arājs ir piedalījies 2008. gada Pekinas Olimpiskajās spēlēs, kur viņš nepārvarēja pirmo sacensību kārtu (21,22 s — 200 m sprints — 48. vieta). Arī 2009. gada Pasaules čempionātā viņš 200 m distancē nepārvarēja priekšsacīkstes, distanci viņš veica 21,38 s un ierindojās 47. vietā. 2010. gada Eiropas čempionātā R. Arājs piedalījās 100 m sprinta distancē, kur ieņēma 15. vietu (10,47 s). 2011. gada Universiādē izcīnīja 4. vietu 100 m sprintā (10,29 s).[5]

2011. gada Pasaules čempionātā viņš nepārvarēja sacensību pirmo kārtu, ierindojās 31. vietā (lai skrietu pusfinālā pietrūka 0,1 sekundes).[6] 2012. gada Eiropas čempionātā R. Arājs sasniedza finālu (rezultāts priekšsacīkstēs 10,28 sekundes), tomēr finālā krita un guva smagu traumu (Ahilleja cīpslas plīsums).[7] Taču viņš ierindojās 6. vietā 100 m skrējiena kopvērtējumā, līdz ar to tā bija otrā augstākā vieta 100 m skrējienā Eiropas čempionātos Latvijas vieglatlētikas vēsturē (1974. gadā Juris Silovs bija 4. vietā). Traumas dēļ R. Arājs nepiedalījās 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, lai gan bija izpildījis kvalifikācijas normatīvu.

2012. gada novembrī viņš paziņoja, ka pēc 2013. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā pāries uz bobsleju, lai gatavotos 2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm.[8] Tomēr 2013. gada jūnijā tika izplatīta informācija, ka R. Arājs Pasaules čempionātā nestartēs un trenēsies kā bobsleja stūmējs.[9]

2016. gada aprīlī paziņojis par sportista karjeras beigām.[10] 2017. gadā kļuvis par Latvijas vieglatlētikas izlases direktoru.[11]

Personiskie rekordi

labot šo sadaļu
Disciplīna Rezultāts Datums Vieta Piezīmes
50 m (telpās) 5,82 s 2011. gada 3. februāris
60 m (telpās) 6,68 s 2011. gada 11. februāris
100 m 10,18 s 2011. gada 3. jūlijs   Bergamo, Itālija Latvijas rekords
200 m 20,75 s 2008. gada 3. maijs   Albukerke, Ņūmeksika, ASV

Lielākie sasniegumi

labot šo sadaļu
Gads Sacensības Norises vieta Vieta Rezultāts Disciplīna
Pārstāvētā valsts:   Latvija
2006 Pasaules junioru čempionāts   Pekina, Ķīna 13. vieta 10,63 s 100 m
2007 Eiropas U-23 čempionāts   Debrecena, Ungārija 31. vieta 10,97 s 100 m
2008 Olimpiskās spēles   Pekina, Ķīna 48. vieta 21,22 s 200 m
2009 Pasaules čempionāts   Berlīne, Vācija 47. vieta 21,38 s 200 m
2010 Eiropas čempionāts   Barselona, Spānija 15. vieta 10,47 s 100 m
2011 Eiropas čempionāts telpās   Parīze, Francija 24. vieta 6,78 s 60 m
Universiāde   Šenžeņa, Ķīna 4. vieta 10,29 s 100 m
Pasaules čempionāts   Tegu, Dienvidkoreja 31. vieta 10,52 s 100 m
2012 Eiropas čempionāts   Helsinki, Somija 6. vieta nav rezultāta 100 m
  1. Arājs par 0,1 sekundi labo Latvijas rekordu 100 metru sprintā Arhivēts 2011. gada 5. jūlijā, Wayback Machine vietnē. TVnet.lv
  2. Skrien, baltais, skrien! Arhivēts 2011. gada 11. septembrī, Wayback Machine vietnē., sporto.lv
  3. «MSĢ visu laiku labākie vieglatlēti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. augustā. Skatīts: 2012. gada 3. jūlijā.
  4. Debrecen HUN 12 - 15 July
  5. Arājs ceturtais Universiādē, Grīvām neveiksme
  6. Jānis Pārums. «Arājam 10.52 sekundes un 31. vieta pasaulē». sportacentrs.com, 2011. gada 27. augustā. Skatīts: 2011. gada 1. septembrī.
  7. «Arājs krīt finālā, sprinterim Ahilleja cīpslas plīsums». Sportacentrs.com. 2012. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.
  8. «Latvijas ātrākais sprinteris ir gatavs debitēt bobslejā». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. janvārī. Skatīts: 2013. gada 4. janvārī.
  9. «Latvijas rekordists 100 m sprintā beidzot pievēršas bobslejam». Delfi.lv. Skatīts: 2013. gada 6. jūnijā.
  10. Jānis Freimanis. «Sprinteris Arājs noslēdzis sportista karjeru». sportacentrs.com, 2016. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 27. aprīlī.
  11. «Latvijas rekordists Arājs izlases direktora amatā atgriežas vieglatlētikā» (latviešu). Skatīts: 2018-08-14.

Ārējās saites

labot šo sadaļu