Juris Silovs (vieglatlēts)
- Šis raksts ir par vieglatlētu. Par citiem cilvēkiem ar vārdu Juris Silovs skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Juris Silovs (dzimis 1950. gada 30. augustā Krāslavā, miris 2018. gada 28. septembrī) bija Latvijas vieglatlēts, startēja sprinta distancēs. Pārstāvēja PSRS komandu, kuras dalībnieks bija no 1970. līdz 1978. gadam.[2]
| Personas dati | ||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimis |
1950. gada 30. augustā Krāslava, Latvijas PSR, PSRS | |||||||||||||||||||||||||
| Miris | 2018. gada 28. septembrī (68 gadu vecumā) | |||||||||||||||||||||||||
| Pārstāvētā valsts |
PSRS | |||||||||||||||||||||||||
| Augums | 176 cm[1] | |||||||||||||||||||||||||
| Svars | 78 kg[1] | |||||||||||||||||||||||||
| Profesionālā informācija | ||||||||||||||||||||||||||
| Sporta veids | vieglatlētika | |||||||||||||||||||||||||
| Disciplīna | Sprinta distances | |||||||||||||||||||||||||
| Klubs | "Vārpa", ASK | |||||||||||||||||||||||||
| Treneris | Imants Liepiņš, Nikolajs Politiko | |||||||||||||||||||||||||
| Dalība sacensībās | ||||||||||||||||||||||||||
| Dalība OS | 2 (1972, 1976) | |||||||||||||||||||||||||
| Personiskie rekordi | ||||||||||||||||||||||||||
| 100 m | 10,33 s (1973) | |||||||||||||||||||||||||
| 100 m | 10,1 s (1974 — RH) | |||||||||||||||||||||||||
| 200 m | 21,3 s (1973) | |||||||||||||||||||||||||
|
Medaļas
| ||||||||||||||||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuTēvs bijis galdnieks, māte strādāja pilsētas izpildu komitejā.[2] 1971. gadā apprecējies ar Tatjanu, ir meita Jūlija.[1] Izglītību ieguvis Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātē, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā.[3]
Pēc sportista karjeras beigām sācis nodarboties ar uzņēmējdarbību — sabiedriskās ēdināšanas jomā.[1] 2006. gadā startējis 9. Saeimas vēlēšanās no partijas "Dzimtene" saraksta, tomēr Saeimā netika ievēlēts.[4]
Miris 2018. gada 28. septembrī.[5]
Karjera
labot šo sadaļuAr sportu sācis nodarboties 1965. gadā Krāslvā pie V. Skerškāna.[3] 1968. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur sāka trenēties pie tālaika vadošā sprinteru un lēcēju trenera Imanta Liepiņa.[3][6] PSRS izlasē ar viņu strādājis Nikolajs Politiko.[2]
Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1972, 1976). 1972. gadā Minhenē viņš PSRS sastāvā izcīnīja sudraba medaļu 4×100 m stafetē. Starts Minhenē bija Silova pirmais starts ārzemēs un debija PSRS izlasē.[3] Uz Minhenes Olimpiskajām spēlēm viņš tika paņemts kā rezervists, tomēr tika iekļauts stafetes komandā, kad viens no pamatsastāva dalībniekiem Atamass individuālajās sacensībās guva traumu.[6] Finālā sasniegtais rezultāts 38,50 s bija jauns PSRS rekords.[7] Pēc četriem gadiem Monreālā šajā distancē tika izcīnīta bronzas medaļa. Vēl 1976. gadā viņš startēja individuālajā 100 m distancē, kur nepārvarēja pirmo kārtu (priekšacīkstēs — 10,7 s). Abās Olimpiskajās spēlēs veicis trešo posmu.[2]
1973. gada Universiādē Maskavā J. Silovs izcīnīja uzvaru 100 m distancē ar 10,37 sekundēm, pusfinālā viņš distanci veica 10,33 sekundēs. Vēl Universiādē ir izcīnījis divas zelta (1975, 1977) un vienu sudraba (1973) medaļu 4×100 m stafetē PSRS komandas sastāvā.[7] 1974. gada Eiropas čempionātā telpās 60 m distancē sportists ieņēma 5. vietu ar rezultātu 6,68 s. 1974. gada Eiropas čempionātā sportists izcīnīja divas 4. vietas: individuālajā 100 m distancē (10,35 s) un 4×100 m stafetē.
Divas reizes izcīnījis sudraba medaļu PSRS čempionātā (60 m, 100 m) un četras bronzas medaļas. J. Silovs 13 reizes ir izcīnījis Latvijas PSR čempiona titulu: 100 m (1968, 1970, 1971, 1979), 200 m (1968, 1970), 4×100 m stafetē (1968, 1978), 50 m telpās (1971, 1973, 1977, 1978) un 100 m telpās (1973). 11 reizes dažādās sprinta distancēs sasniedzis Latvijas rekordu. Viņa rezultāts 100 m distancē Latvijas rekorda statusā noturējās 24 gadus līdz 1997. gadam,[1] kad to pārspēja Sergejs Inšakovs. Ir Latvijas rekorda līdzīpašnieks 60 m un 100 m telpās.[8]
1970. gada 22. februārī Rīgā sasniedzis labāko Eiropas sasniegumu telpās, 50 m distanci veicot 5,5 s, vēl 1974. gada 14. februārī Maskavā, veicot 60 m distanci 6,4 s, uzstādīja Eiropas labāko sasniegumu telpās un atkārtoja labāko sasniegumu pasaulē.[7]
1974. gadā Silovs laikraksta "Sports" aptaujā tika atzīts par populārāko sportistu Latvijā.
1978. gadā beidzis karjeru traumu dēļ.[1]
Personiskie rekordi
labot šo sadaļu| Disciplīna | Rezultāts | Datums | Vieta | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 60 m (telpas) | 6,65 s | 1974. gada 9. marts |  Gēteborga, Zviedrija |
Latvijas rekords |
| 60 m (rokas hronometrs; telpas) | 6,4 s | 1971. gada 4. februāris | Maskava, Krievijas PFSR, PSRS |
Latvijas rekords |
| 100 m | 10,33 s | 1973. gada 17. augusts | ||
| 100 m (rokas hronometrs) | 10,1 s | 1974. gads | ||
| 100 m (telpas) | 10,66 s | 1978. gada 1. marts | Maskava, Krievijas PFSR, PSRS |
Latvijas rekords |
| 200 m | 21,3 s | 1973. gads |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Sprintera mierā». Sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 13. augustā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Ivars Ošiņš. Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs, bronza. Lauku avīze, 2008. 130.—133. lpp. ISBN 978-9984-827-07-0.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Andris Staģis. Latvijas vieglatlēti olimpiskajos 100 gados. RaKa, 1998. 114. lpp. ISBN 9984558657.
- ↑ Jānis Āboltiņš. ««Dzimtene»: viskreisākie jeb «no visa — mazliet»». Apollo.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 13. augustā.
- ↑ «Miris olimpiskais medaļnieks Juris Silovs». tvnet.lv. 2018. gada 28. septembris. Skatīts: 2018. gada 29. septembrī.
- ↑ 6,0 6,1 Latvijas olimpiskā vēsture. Latvijas Olimpiskā komiteja. 2003. 127. lpp. ISBN 9984-10-175-4.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Andris Staģis. Latvijas vieglatlēti olimpiskajos 100 gados. RaKa, 1998. 204.—205. lpp. ISBN 9984558657.
- ↑ «LATVIJAS REKORDI SACENSĪBĀS TELPĀS». Lat-athletics.lv. Skatīts: 2014. gada 13. augustā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Olympedia profils (angliski)
- LOK profils
- World Athletics profils (angliski)
- Sprintera mierā