Vikipēdija

Roberts Dukurs

Latvijas politiķis

Roberts Dukurs (1886. gada 19. oktobris — 1942. gada 22. aprīlis) bija Latvijas politiķis, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts un Latvijas darba ministrs no 1921. līdz 1923. gadam.

Roberts Dukurs
Latvijas Republikas darba ministrs
Amatā
1921. gada 21. marts — 1923. gada 26. janvāris
Prezidents Jānis Čakste
Premjerministrs Zigfrīds Anna Meierovics
Priekštecis Pauls Mincs
Pēctecis Klāvs Lorencs
4. Saeimas deputāts
Amatā
1931. gada 3. novembris — 1934. gada 15. maijs
Prezidents Alberts Kviesis
Premjerministrs
3. Saeimas deputāts
Amatā
1928. gada 6. novembris — 1931. gada 2. novembris
Prezidents
Premjerministrs
2. Saeimas deputāts
Amatā
1925. gada 3. novembris — 1928. gada 5. novembris
Prezidents
Premjerministrs
1. Saeimas deputāts
Amatā
1923. gada 26. janvāris — 1925. gada 2. novembris
Prezidents Jānis Čakste
Premjerministrs
Dzimšanas dati 1886. gada 19. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Ozolu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miršanas dati 1942. gada 22. aprīlī (55 gadu vecumā)
Soļikamska, Valsts karogs: Padomju Savienība Usoļlags, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija LSDSP, Mazinieku partija

Biogrāfija

labot šo sadaļu

Roberts Dukurs ir dzimis 1886. gada 19. oktobrī Valmieras apriņķa Ozolu pagastā. Mācījies Ārciema pagasta skolā un Limbažu pilsētas skolā. 1905. gadā iestājies Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. 1908. gada februārī Rīgā arestēts un tiesāts. Viņam tika piespriesti četri gadi katorgā, kurus Dukurs izpildīja Rīgas un Saratovas cietumos.[1] 1913. gadā izsūtīts uz Sibīriju, kur palika līdz Februāra revolūcijai 1917. gadā. Tajā pašā gadā mēģinājis atgriezties Latvijā, taču, sakarā ar vācu uzbrukumu, šo domu uz laiku atmetis. Piedalījies Sibīrijas latviešu nacionālo organizāciju darbībā.[1]

1921. gada jūnijā kļuvis par darba ministru Z. A. Meierovica valdībā. Amatā bija līdz 1923. gada janvārim, kad valdība demisionēja. 1922. gadā piedalījies 1. Saeimas vēlēšanās un ievēlēts no Mazinieku partijas saraksta. Ievēlēts sociālās likumdošanas komisijā.[2] 1925. gadā Dukurs piedalījās kārtējās Saeimas vēlēšanās, šoreiz no LSDSP saraksta. Ievēlēts par 2. Saeimas deputātu, strādājis ārlietu, budžeta, izglītības, kā arī tirdzniecības un rūpniecības komisijās.[3]

1928. gadā ievēlēts par 3. Saeimas deputātu, bija Saeimas sekretāra Jāņa Breikša otrais biedrs, kā arī darbojies budžeta, mandātu un organizācijas komisijās. Strādājis Kultūras fonda domē.[4] 1931. gadā ievēlēts par 4. Saeimas deputātu, darbojās budžeta un sociālās likumdošanas komisijās. Strādājis Kultūras fonda domē.[5] Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā kā jaunās iekārtas pretinieks izsūtīts uz Liepājas koncentrācijas nometni, kur Dukurs bija ieslodzīts līdz 26. oktobrim.[6] 1941. gadā izsūtīts uz Krievijas PFSR, miris ieslodzījumā 1942. gada 22. aprīlī.[7]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 «Darba ministrs Roberts Dukurs». Valdības Vēstnesis. 1921. gada 21. jūnijā.
  2. ↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima.
  3. ↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas II. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1925.
  4. ↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas III. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1928.
  5. ↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas IV. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1928.
  6. ↑ Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2012. gads ISBN 978-9984-9866-5-4 (253. lpp)
  7. ↑ «Dukurs Roberts». Letonika. Skatīts: 2013. gada 26. jūlijā.[novecojusi saite]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Pauls Mincs 		Latvijas darba ministrs
1921. gada 21. marts — 1923. gada 26. janvāris 		Pēctecis:
Klāvs Lorencs
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Roberts_Dukurs&oldid=4167622"