Raundas gekons

rāpuļu suga
(Pāradresēts no Raundas salas gekons)

Raundas gekons, arī Gintera gekons (Phelsuma guentheri) ir gekonu dzimtas felsuma, kas endēma nelielajai Raundas salai.[1]

Raundas gekons
Phelsuma guentheri, (Boulenger, 1885)
Raundas gekons
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaĶirzakas (Lacertilia)
InfrakārtaGekonveidīgie (Gekkota)
DzimtaGekoni (Gekkonidae)
ĢintsFelsumas (Phelsuma)
SugaRaundas gekons (Phelsuma guentheri)
Sinonīmi
  • Phelsuma guentheri (Mertens, 1962)
  • Phelsuma guentheri (Kluge, 1993)
  • Phelsuma guentheri (Rösler, 1995)
  • Phelsuma guentheri (Beghof, 2005)
  • Phelsuma guentheri (Hallmann, 2008)
Raundas gekons Vikikrātuvē

Nosaukums labot šo sadaļu

Sugas latīniskais nosaukums piešķirts par godu vācu zoologam Albertam Ginteram (1830—1914), kurš aprakstījis vairāk nekā 350 rāpuļu sugas.[1]

Izskats labot šo sadaļu

Tēviņu garums līdz 30 cm, taču parasti īsāki. Mātītes mazākas. Raundas gekons ir lielākais ģints pārstāvis, izņemot izmirušo Maurīcijas milzu scinku.

Ķermenis pelēks vai pelēcīgi brūns, dažkārt tumšiem plankumiem. No nāsīm līdz ausu atverei stiepjas tumši brūna strīpa. Vēders dzeltenīgs.[2] Šādi grāmatā "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" Raundas gekonu apraksta Džeralds Darels:

"...palūkojos augšup un beidzot ieraudzīju ķirzaku, kas ieplestām kājām bija pieplakusi ar pelēkbrūno, ķērpja krāsas plankumiem izraibināto ķermeni pie koka stumbra un acīmredzot jutās pārliecināta, ka krāsa saplūst ar koka mizu. Tas bija ļoti liels gekons, apmēram astoņas collas garš, ar lielām zeltainām acīm un mazītiņam šķīvītim līdzīgu paplašinājumu katra pirksta galā; ar šiem piesūcekņiem ķirzaka tikpat kā muša spēj noturēties uz pilnīgi gludas virsmas. Ķirzaka turējās pie koka, juzdamās pietiekami labi nomaskēta un vērodama mūs ar zeltainām, brūni punktotām acīm, kurām bija vertikāli redzokļi, kas tām piešķīra zināmu līdzību ar kaķa acīm".

Izplatība labot šo sadaļu

Agrāk ķirzaka bija sastopama visā Maurīcijā, taču kolonizācijas laikā izdzīvoja vienīgi nelielajā Raundas saliņā, kuras platība ir tikai 1,5 kvadrātkilometri. Maurīcijas savvaļas fonda vadībā suga sekmīgi reintroducēta Egretā.

Barība un uzvedība labot šo sadaļu

Visēdāji, pārtiek no kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī saldiem augļiem, putekšņiem un nektāra. Bieži dzīvo uz pudeļpalmām, latānijas palmām un pandāniem.[2]

Aizsardzība labot šo sadaļu

IUCN Sarkanajā grāmatā Raundas gekons ierindots apdraudēto sugu sarakstā. Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trestā ir panākta sugas pavairošana nebrīvē.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 The Reptile Database: Phelsuma guentheri BOULENGER, 1885
  2. 2,0 2,1 «Wildscreen Arkive: Round Island day gecko(Phelsuma guentheri. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 3. aprīlī.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Literatūra labot šo sadaļu

  • Džeralds Darels. Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Rīga. Zinātne. 1981
  • Džeralds Darels. Šķirsta jubileja. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0