Pandānu dzimta
Pandānu dzimta (Pandaceae) ir pandānu rindas dzimta, kura savukārt ir viena no viendīgļlapju klases rindām. Dzimtai pieder 3 ģintis[1] un vairāk nekā 1000 sugas.[2]
| Pandānu dzimta | |
|---|---|
 Freycinetia arborea | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Pandānu rinda (Pandanales) |
| Dzimta | Pandānu dzimta (Pandanaceae) |
| Iedalījums | |
|
3 ģintis | |
 Pandānu dzimta Vikikrātuvē | |
Izplatība labot šo sadaļu
Galvenokārt tropu un subtropu joslā Āfrikā, Madagaskarā, Maurīcijā, dienvidaustrumu Āzijā, Austrālijā un Okeānijā.
Izskats labot šo sadaļu
Vairāk vai mazāk dakšveidā zaroti koki ar daudziem stumbriem, kāpjoši krūmi un liānas. Gandrīz visām sugām veidojas gaisa saknes, no kurām daļa, sasniedzot zemi, kļūst par spēcīgām balstsaknēm. Lapas stīvas, šauri lineāras vai šauri lancetiskas, vairākās rindās pamīšus uz stumbra vai spirāliskos pušķos. Ziedi viendzimuma, sīki.[3]
Veģetācija labot šo sadaļu
Veido dažāda lieluma audzes lietus mežu pamežā, mitrās ieplakās un dažādās palienēs gan pastāvīgi pārmitrās, gan paisuma laikā periodiski applūstošās vietās. Daudzas sugas sastopamas sāļūdens vidē un bieži sastopami okeānu un jūru krastos.
Izmantošana labot šo sadaļu
Vispazīstamākā dzimtas ģints ir pandāni (Pandanus). Daudzās zemēs tos lieto pārtikā, kā piemēram, jumtiņu pandānu (P. tectorius) un ēdamo pandānu vai izmanto par izejmateriālu dažādu saimniecībā nepieciešamu lietu — grozu, šķīvju, u. tml. — pīšanai. Ar augļu sulu ārstē arī apdegumus.
Sarežģīto audzēšanas apstākļu, liānveida vai lielā auguma dēļ pandāni ir maz kultivēti augi. Dažreiz audzē Veiča pandānu.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Pandānu dzimtas klasifikācija
- ↑ «Tha Plant List, Pandanaceae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 4. janvārī.
- ↑ Pandanaceae dzimtas raksturojums
Literatūra labot šo sadaļu
Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. Zvaigzne. 2008. ISBN 978-9934-0-0829-0