Pandānu dzimta

Pandānu dzimta (Pandaceae) ir pandānu rindas dzimta, kura savukārt ir viena no viendīgļlapju klases rindām. Dzimtai pieder 3 ģintis[1] un vairāk nekā 1000 sugas.[2]

Pandānu dzimta
Freycinetia arborea
Freycinetia arborea
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaPandānu rinda (Pandanales)
DzimtaPandānu dzimta (Pandanaceae)
Iedalījums

3 ģintis

Pandānu dzimta Vikikrātuvē

IzplatībaLabot

Galvenokārt tropu un subtropu joslā Āfrikā, Madagskarā, Maurīcijā, dienvidaustrumu Āzijā, Austrālijā un Okeānijā.

IzskatsLabot

 
Balstsaknes

Vairāk vai mazāk dakšveidā zaroti koki ar daudziem stumbriem, kāpjoši krūmi un liānas. Gandrīz visām sugām veidojas gaisa saknes, no kurām daļa, sasniedzot zemi, kļūst par spēcīgām balstsaknēm. Lapas stīvas, šauri lineāras vai šauri lancetiskas, vairākās rindās pamīšus uz stumbra vai spirāliskos pušķos. Ziedi viendzimuma, sīki.[3]

VeģetācijaLabot

Veido dažāda lieluma audzes lietus mežu pamežā, mitrās ieplakās un dažādās palienēs gan pastāvīgi pārmitrās, gan paisuma laikā periodiski applūstošās vietās. Daudzas sugas sastopamas sāļūdens vidē un bieži sastopami okeānu un jūru krastos.

IzmantošanaLabot

Vispazīstamākā dzimtas ģints ir pandāni (Pandanus). Daudzās zemēs tos lieto pārtikā, kā piemēram, jumtiņu pandānu (P. tectorius) un ēdamo pandānu vai izmanto par izejmateriālu dažādu saimniecībā nepieciešamu lietu — grozu, šķīvju, u. tml. — pīšanai. Ar augļu sulu ārstē arī apdegumus.

Sarežģīto audzēšanas apstākļu, liānveida vai lielā auguma dēļ pandāni ir maz kultivēti augi. Dažreiz audzē Veiča pandānu.

AtsaucesLabot

LiteratūraLabot

Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. Zvaigzne. 2008. ISBN 978-9934-0-0829-0