Rūdolfs Fēlikss Bauers
Rūdolfs Fēlikss Bauers (Rudolph Felix Bauer; 1667—1717), pēc pāriešanas krievu dienestā Rodions Hristianovičs Baurs (krievu: Родион Христианович Баур), arī Kristiāns Fēlikss Bauers (vācu: Christian Felix Bauer) bija zviedru, pēc tam krievu virsnieks Lielā Ziemeļu kara laikā. Kurzemes kara gubernators (1705—1706).
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1667. gadā Ziemeļfrīzijas pilsētā Hūzumā, kā algotnis dienējis Mēklenburgas-Štrēlicas hercogistes, vēlāk Prūsijas hercogistes armijā, atlaists par duelēšanos. Sākoties Lielajam Ziemeļu karam, pēc sakšu armijas neveiksmīgā uzbrukuma Rīgai 1700. gada augustā pieteicās Zviedrijas armijā. Viņš tika nosūtīts aizstāvēt Narvas cietoksni, bet jau 1700. gada septembrī dezertēja un pārbēga krievu pusē. Baueru esot pratinājis pats Krievijas cars Pēteris, kuram viņš atzinies, ka viņš esot zviedru armijā iesūtīts sakšu spiegs.
1701. gada augustā viņam uzticēja komandēt Krievijas armijas algotņu dragūnu pulku, kas atkārtoti postīja Vidzemes teritoriju. 1702. gada 18. jūlijā kaujā pie Omuļu muižas sakāva zviedru ģenerāļa Volmāra fon Šlipenbaha komandēto Zviedru Vidzemes karaspēka vienību. 1702. gadā piedalījās Alūksnes cietokšņa aplenkumā, pēc 10 dienu aplenkuma cietoksnis padevās un Bauera, pēc tam B. Šeremetjeva gūstā nokļuva arī Bībeles tulkotājs prāvests Ernsts Gliks un viņa audžumeita Marta Skavronska, kas 1703. gadā kļuva par cara Pētera mīļāko. Pulkvedis Bauers 1703. gadā piedalījās Ingermanlandes cietokšņa Nīenas ieņemšanā, bet 1704. gadā Tērbatas un Narvas cietokšņu ieņemšanā.
Tika paaugstināts par Krievijas armijas ģenerālmajoru un 1705. gada 12. jūlijā komandēja trīs pulku uzbrukumu Jelgavas cietoksnim, bet pēc tam cieta sakāvi 16. jūlija Mūrmuižas kaujā. Pēc zviedru armijas atkāpšanās viņu iecēla par Kurzemes kara gubernatoru. Šajā amatā viņš bija līdz 1706. gada aprīlim, kad krievu armija atkāpās uz Polijas-Lietuvas kopvalsti, kur viņa komandētie dragūnu pulki piedalījās 1706. gada oktobra Kališas kaujā pret zviedriem. Viņa vadībā krievu dragūni vairākkārt uzbruka zviedru ģenerāļa Ādams Lēvenhaupta Baltijas provincēs mobilizētās armijas korpusam, kas gar Daugavas un Dņepras upēm devās palīgā Kārļa XII komandētajiem zviedru armijas galvenajiem spēkiem un sakāva tos kaujā pie Ļesnajas un kaujā pie Poltavas.
Piedalījās ilgstošajā Rīgas aplenkumā, pēc Vidzemes kapitulācijas tika nosūtīts karot uz Pomerāniju un Dāniju, tad uz Ukrainu, kur 1717. gadā miris.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Uwe Iben: General Christian Felix Bauer (vāciski)