Vidzemes priekšpilsēta

(Pāradresēts no Proletāriešu rajons)

Vidzemes priekšpilsēta (iepriekš Proletāriešu rajons, Pēterburgas priekšpilsēta, Pēterburgas forštate) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem. Vidzemes priekšpilsētas platība ir 57 km2 un iedzīvotāju skaits (2018. gada 1. jūlijs) bija 178 312.[1]

Vidzemes priekšpilsēta
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Apkaimes Jugla
Mežciems
Purvciems
Teika
Sīkāk sadaļā: Apkaimes
Platība 57 km²
Iedzīvotāju skaits 178 312 (2018)[1]
Iedzīvotāju blīvums 3011 cilv/km²
Ūdenstilpes Ķīšezers
Juglas ezers
Etniskais sastāvs
Latvieši 83 024 (48,1%)[2]
Krievi 61 166 (36,6%)
Baltkrievi    5912 (3,4%)
Ukraiņi    5776 (3,3%)
Poļi    3296 (1,9%)
Ebreji    2245 (1,3%)
Pārējie    9294 (5,4%)

Vēsture labot šo sadaļu

 
Pēterburgas priekšpilsēta pirms 1812. gada.

Vidzemes priekšpilsēta vēsturiski veidojusies no vairākām atšķirīgām Rīgas daļām. Zviedru Vidzemes laikā Johans Rodenburgs izstrādāja Rīgas priekšpilsētu nocietinājumu loka plānu ar ielu plānojumu šī loka iekšienē, ko 1652. gadā apstiprināja Rīgas ģenerālgubernators Gustavs Horns. Gar priekšpilsētas ārējo robežu izveidoja nocietinājumus pa tagadējās Dzirnavu ielas gaitu. Lielā Ziemeļu kara laikā priekšpilsētas nodedzināja, ārējā kanāla rakšana netika pabeigta.[3]

1771. gadā izstrādāja Rīgas priekšpilsētas pārplānošanas projektu, kas paredzēja izveidot jaunu nocietinājumu (palisāžu) joslu tagadējās Matīsa ielas apvidū. 1774. gadā priekšpilsētu sadalīja divās administratīvās daļās – Pēterburgas (vācu: Petersburger Vorstadt) un Maskavas priekšpilsētās, kuru robeža tolaik gāja pa tagadējo Krišjāņa Barona ielu. 1812. gada kara laikā Pēterburgas priekšpilsētas ēkas atkal nodedzināja.

Pēc kara beigām Rīgas ģenerālgubernators Filipo Pauluči 1813. gadā lika sagatavot priekšpilsētu atjaunošanas plānu. Pēc lēmuma nojaukt Rīgas nocietinājumus Johans Daniels Felsko 1856. - 1857. gadā izstrādāja jaunu priekšpilsētu attīstības projektu. Pēc 1888. gada Pēterburgas priekšpilsētu pārdēvēja par Pēterburgas pilsētdaļu (Petersburger Stadttheil) jeb "Pēterburgas Ārrīgu"[4] un sadalīja vairākos policijas iecirkņos. Šajā laikā sākās intensīva fabriku būve, kas turpinājās līdz pat kara sākumam 1914. gadā.

1924. gadā Vidzemes priekšpilsētas administratīvajās robežās iekļāva Vecmīlgrāvi, daļu Mangaļsalas un Purvciemu. 1927. gadā Rīgas pilsētas teritorijā tika iekļauts arī Jaunciems. Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada janvārī Vidzemes priekšpilsētu sadalīja Proletāriešu un Staļina rajonos. 1974. gadā Proletāriešu rajonam pievienoja tagadējo Sužu, Bukultu un Brekšu teritoriju. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 1991. gadā Proletāriešu rajonu nosauca par Vidzemes priekšpilsētu.

Apkaimes labot šo sadaļu

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2018. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2018. gada 1. janvārī.
  2. «Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2012.» (PDF). PMLP.gov.lv.
  3. Irēna Bākule. Rīga ārpus nocietinājumiem. Rīga: Neputns, 2009.
  4. Rīgas pilsētas plāns 1910. gadā[novecojusi saite]