Atvērt galveno izvēlni

Lazdonas draudzes novads

Bērzaunes (Bersohn), Lazdonas (Lasdohn) un Ļaudonas (Laudohn) draudzes novadi (1798).
Lazdonas draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1904).
Lazdonas luterāņu baznīca (2000).
Lazdonas pareizticīgo baznīca (2008).

Lazdonas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Lasdohn) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

VēstureLabot

1699. gadā pēc zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora Ērika Dālberga projekta Lazdonā tika uzcelta krustveida luterāņu baznīca. 1710. gada mēra epidēmijā Lazdonas draudzes novadā no 1372 iedzīvotājiem nomira 500 (36,4%).[1] Patstāvīgs Lazdonas draudzes novads izveidots 18. gadsimta beigās, nodalot tā teritoriju no Ļaudonas draudzes novada. Tas aptvēra Lazdonas, Praulienas, Sarkaņu, Patkules, Madonas, Kujas muižas un to zemnieku sētas un daļu no Aizkujas muižas zemnieku sētām. Tagadējā Lazdonas luterāņu baznīca celta no 1802. līdz 1805. gadam, iesvētīta 1806. ga­dā. Pēc tam, kad pareizticībā pārgājušais brāļu draudzes priesteris Dāvis Balodis Ļaudonā nodibināja pirmo latviešu pareizticīgo draudzi, 1863.-1866. gadā uzcēla arī Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīcu.

MuižasLabot

Lazdonas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[2],[3]

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot