Pasienes pagasts
Pasienes pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos Krievijas un Baltkrievijas pierobežā Zilupes krastos. Robežojas ar sava novada Zaļesjes un Istras pagastiem, Krāslavas novada Šķaunes pagastu, kā arī Krievijas Pleskavas apgabala Sebežas rajonu un Baltkrievijas Vitebskas apgabala Vjerhņadzvinskas rajonu.
Pasienes pagasts | ||
---|---|---|
Novads: | Ludzas novads | |
Centrs: | Pasiene | |
Kopējā platība:[1] | 120,4 km2 | |
• Sauszeme: | 118,4 km2 | |
• Ūdens: | 2,0 km2 | |
Iedzīvotāji (2023):[2] | 421 | |
Blīvums (2023): | 3,6 iedz./km2 | |
Vēsturiskie nosaukumi | ||
krievu: | Посиньская | |
Pasienes pagasts Vikikrātuvē |
Daba labot šo sadaļu
Pagasta rietumu un dienvidu daļa atrodas Latgales augstienē, galvenokārt Dagdas paugurainē, ziemeļrietumu stūris atrodas Rāznavas paugurainē. Austrumu daļu aizņem Mudavas zemienes Zilupes līdzenums. Pagasta dienvidu daļā Rāznavas pauguraini no Zilupes līdzenuma nodala Grebļa kalns (Kausa kalns, Āza kalns) - garš, līkumains osveida paugurs, kura garums 5 km, absolūtais augstums sasniedz 156,4 m vjl., bet relatīvais augstums 15 - 30 m. Pamatnes platums 50 - 150 m. Augstākā vieta pagastā - 182,0 m vjl. - pagasta dienvidrietumos.
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes labot šo sadaļu
Ezeri labot šo sadaļu
- Šešku ezers (40,0 ha)
- Pintu ezers (39,4 ha)
Abi šie ezeri atrodas līdzās, tos šķir Grebļa kalns.
- Ļauzinas ezers (7,2 ha)
Purvi labot šo sadaļu
- Mudovkas purvs (634 ha)
Vēsture labot šo sadaļu
Pasienes pagasts (līdz 1925. gadam Posiņas pagasts) tika izveidots 19. gadsimta otrajā pusē pēc 1866. gada guberņu pašvaldības likuma pieņemšanas. Pagasta teritorijā sākotnēji ietilpa tagadējā Zilupes pilsēta, Zaļesjes pagasts un Istras pagasta austrumdaļa, bet mūsdienu pagasta dienviddaļa ietilpa Šķaunes pagasta teritorijā. 1900. gadā pēc dzelzceļa līnijas Ventspils – Maskava atklāšanas ap Rozenovas staciju strauji attīstījās apbūve.
1920. gada zemes reformas laikā Pasienes muižu (Posiń) sadalīja 169 vienībās 1599 ha kopplatībā, Zaļesjes muižu 149 vienībās 1795 ha kopplatībā, Sibelīnas muižu (Sobolino) ar Paulovas pusmuižu uz Zilupes miestu 138 vienībās 1247 ha kopplatībā, bet Gorjānu muižu sadalīja 47 vienībās 610 ha kopplatībā.[4] 1931. gadā nodibināja Zilupes pilsētu. 1935. gadā Ludzas apriņķa Pasienas pagasta platība bija 170,6 km² un tajā dzīvoja 7112 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Beļajevas, Belomojevas, Bondaru, Horoševas, Pasienes, Ploskiju, Sirotinas, Tuļevas un Zaļesjes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Pasienes ciems ietilpis Zilupes (1949-1959) un Ludzas (1959-2009) rajonos. Pasienes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Beļajevas un Tuļevas ciemus, 1965. gadā - Zaļesjes ciema padomju saimniecības «Pasiene» teritoriju, 1971. gadā padomju saimniecības «Družba» teritoriju pievienoja Šuškovas ciemam, 1975. gadā pievienoja daļu likvidētā Šuškovas ciema teritorijas.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pasienes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Zilupes novadā. 2021. gadā Zilupes novadu iekļāva Ludzas novadā.
Latvijas galējais austrumu punkts labot šo sadaļu
Pasienes pagasta teritorijā pie Krievijas robežas atrodas Latvijas galējais austrumu punkts (28°14' A.g.), ko iezīmē akmens zīme «Austras koks».
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Pēc CSP datiem 2016. gadā pagastā dzīvoja 604 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Pasienes novadā dzīvoja 41,89% krievu, 27,72% latviešu, 22,68% baltkrievu un 3,46% poļu.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Pasiene (pagasta centrs), Šuškova, Adamova, Katalova, Grišina.
Pārējie: Dolgije, Koļesņiki, Noviki, Trubilova, Sapatņi, Litvjaki, Gorniki, Tarčilova, Gorbači, Piragova, Pricimova, Ļauzina, Konovalova, Dauguļova, Šikucki, Kazaki, Pirdova, Garaņi, Biksi, Noviņje, Gaļici, Siruteva, Skripčina, Škauna, Pedeļova, Kozlova, Žoglova, Tiuļova, Pinti, Šeški, Zaborje, Meikšāni, Kolnačova, Koršupļova, Rieči, Guzenki, Latišonki, Surži
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XVI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 31 030. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
Ārējās saites labot šo sadaļu
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |