Portāla diskusija:Zinātne/Izmeklēts raksts

Šeit var apskatīt visus 2008. gada izmeklētos rakstu zinātnes portālā...

Visi 2008. gada zinātnes portāla izmeklētie raksti

---

Janvāris

Dimants ir minerāls un dārgakmens, cietākais zināmais dabiskais materiāls. Tas ir viens no oglekļa alotropiem (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi). Dimanta izcilā cietība un gaismas laušanas koeficients padara to par neaizvietojamu materiālu ar ļoti plašu pielietojumu. Dimants ir tradicionāli visvērtīgākais dārgakmens. Izcilās fizikālās īpašības padara dimantu par lielisku abrazīvu – vienīgās vielas, ar kurām var ieskrāpēt dimantu, ir cits dimants, borazons, ultracietais fullerīts vai dimanta nanostienīši. Tas nozīmē arī to, ka dimants lieliski saglabā virsmas pulējumu – savu izcilo spīdumu. Dimanta kušanas temperatūra ir 3547 °C – visaugstākā no visiem minerāliem.
raksts – diskusija – izmainīt – hronoloģija

---

Februāris

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā skaitot no Saules. Piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas iekšējām planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis - Mēness.

Zemes masa ir 5,9742×10²⁴ kg, tā ir visblīvākā planēta Saules sistēmā. Ik dienas Zeme kļūst smagāka par vairākiem simtiem tonnu pateicoties nokritušajiem meteoriem. Šis pieaugums neveido jūtamu Zemes masas pieaugumu. Zeme izveidojusies apmēram pirms 4,57 miljardiem gadu un tās dabiskais pavadonis, Mēness, sāka riņķot pa savu orbītu pirms 4.53 miljardiem gadu. Pašlaik Zeme ap Sauli apriņķo 365,25 dienās. Planētas maksimālais slīpums attiecībā pret rotācijas plakni ir 23,4°.
raksts – diskusija – izmainīt – hronoloģija

---

Marts

Baltijas jūra ir iekšējā jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā, to ierobežo Skandināvijas pussala, Eiropas kontinenta austrumu un centrālā daļa, un Dānijas salas. Vienīgā Pasaules okeāna daļa, ar kuru savienota Baltijas jūra, ir Ziemeļjūra, taču arī ar Ziemeļjūru savieno tikai salīdzinoši šauri šaurumi - Ēresunds, Lielais Belts un Mazais Belts. Izveidoti arī kanāli - Baltās jūras kanāls cauri Krievijai savieno ar Ziemeļu Ledus okeānam piederīgo Balto jūru, bet Ķīles kanāls cauri Ziemeļvācijai - ar Ziemeļjūru.
raksts – diskusija – izmainīt – hronoloģija

---

Aprīlis

Sikspārņi ir mugurkaulnieki, kā arī zīdītāji, jo savus mazuļus baro ar pienu. Visi sikspārņi ir siltasiņu dzīvnieki, kas nodrošina nemainīgu ķermeņa temperatūru. Sikspārņi lido ar spārniem, kuri ir veidoti no ādas, kas atrodas starp ekstremitāšu un pirkstu kauliem. Sikspārņiem ir mazas acis, kas nav raksturīgi nakts dzīvniekiem, tamdēļ sikspārņi izmanto eholokāciju. Tas nozīmē, ka viņi ar speciāli pielāgotām ķermeņa daļām spēj uztver skaņas viļņus, kurus paši ir izstarojuši. Tādā veidā viņi nosaka attālumu līdz citiem ķermeņiem un veikli atrod ceļu arī tumsā. Šī sistēma strādā līdzīgi kā radars.
raksts – diskusija – izmainīt – hronoloģija

---

Maijs

2004. gada Indijas okeāna zemestrīce bija zemūdens zemestrīce, kura notika 2004. gada 26. decembrī, pulksten 07:58:53 pēc vietējā laika (00:58:53 pēc Griničas laika zonas). Tās epicentrs bija Indijas okeānā, apmēram 70 kilometrus uz rietumiem no Sumatras. Zinātniekiem šī zemestrīce ir pazīstama kā Sumatras-Andamānu zemestrīce. Zemestrīce izraisīja cunami, kuru bieži dēvē par Āzijas cunami un tas izraisīja vienu no moderno laiku vēsturē postošākajām katastrofām. Bojā gājušo skaits īsti nav zināms un tas variē sākot ar 187 000 un beidzot pat ar 283 000 upuriem.
raksts – diskusija – izmainīt – hronoloģija

---

Jūnijs

Raksts šim mēnesim vēl nav izmeklēts
raksts – diskusija – izmainīt – hronoloģija

---

Jūlijs

Raksts šim mēnesim vēl nav izmeklēts
raksts – diskusija – izmainīt – hronoloģija

---

Augusts

Raksts šim mēnesim vēl nav izmeklēts
raksts – diskusija – izmainīt – hronoloģija

---

Septembris

Raksts šim mēnesim vēl nav izmeklēts
raksts – diskusija – izmainīt – hronoloģija

---

Oktobris

Raksts šim mēnesim vēl nav izmeklēts
raksts – diskusija – izmainīt – hronoloģija

---

Novembris

Raksts šim mēnesim vēl nav izmeklēts
raksts – diskusija – izmainīt – hronoloģija

---

Decembris

Raksts šim mēnesim vēl nav izmeklēts
raksts – diskusija – izmainīt – hronoloģija

---

Diskusija

Domāju, ka vajadzētu uztaisīt tā, lai raksts mainītos automātiski. Piemēram, lapā ielikt {{Izmeklēts raksts/Zinātne/{{CURRENTMONTH}} {{CURRENTYEAR}}}} un tad sataisīt tādas veidnes. --SpeedKing 08:18, 3 janvārī, 2008 (UTC)