Šis raksts ir bijis vērtīga raksta kandidāts latviešu Vikipēdijā. Skatīt diskusiju (noraidīts).

Šis raksts ir bijis vērtīga raksta kandidāts latviešu Vikipēdijā. Skatīt diskusiju (noraidīts 2008. gada 23. jūnijā).

Šis raksts ir Vikipēdijas latviešu valodā labs raksts. Skatīt diskusiju. Atzīts 2008. gada 27. augustā.

Vai tiešām kāds domā, ka Ādams no Brēmenes izdomāja vārdu tādam objektam kā jūra? Vārda sakne nepārprotami ir -balt-. Vēl jāņem vērā tas, ka šajā jūras pusē saimniekoja kurši.

Rakstā teikts, ka Ādams pirmais vārdu lietoja [rakstiskā avotā, kas saglabājies līdz mūsdienām], nevis izdomāja — tā ir būtiska starpība. Protams, tajā sadaļā derētu pavairāk atsauču. --ScAvenger (diskusija) 07:15, 6 jūnijā, 2013 (EEST)
vajadzētu:

Terminu "Baltijas jūra" (Mare Balticum) pirmoreiz rakstītos avotos lieto vācu hronists Ādams no Brēmenes 11. gadsimtā. Hronists varēja tikai pierakstīt nosaukumu, kādu tobrīd lietoja. Vai tas radies no kādas baltu valodas, kuras pārstāvji saimniekoja šajā jūras pusē () vai atsaucoties uz mītisko Baltijas salu - precīzu ziņu nav. Vārda sakne nepārprotami ir balti, tāpēc nepastāv lingvistiska iespēja, ka Ādams no Brēmenes veidojis šo vārdu no ģermāņu vārda belt, ar kuru tiek apzīmēti vairāki Dānijas šaurumi. Cits skaidrojums — vārds cēlies no protoindoeiropiešu valodas vārda saknes *bhel, kas nozīmē ‘balts’, ‘mirdzošs’. Šī vārda sakne saglabājusies arī vairākās mūsdienu indoeiropiešu valodās, tai skaitā latviešu valodā.

Atgriezties uz "Baltijas jūra" lapu.