Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi (1203)
1203. gada Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi bija Livonijas krusta karu pirmā posma turpinājums. Karagājiens notika 1203. gada vasarā pēc tam, kad līvi pēc 1200. gada kaujas pie Rumbulas un Salaspils aplenkuma bija noslēguši miera līgumu ar bīskapu Albertu un ierādījuši vietu Rīgas celšanai.
| 1203. gada Polockas, Jersikas un lietuviešu karagājiens uz Līvzemi | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 1203. gada krievu karagājiena laikā krustnešu kontrolētās Livonijas bīskapijas teritorija aptvēra vienīgi Daugavas lejteci. | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
|
Polockas kņaza karaspēks, Jersikas un Lietuvas kunigaitijas karaspēks |
Daugavas līvu karavīri, Rīgas pilsoņi, krustneši | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
Polockas kņazs Vladimirs Vseslavičs, Jersikas Visvaldis, Daugerūts (?) |
Līvu vecākie, bīskaps Alberts | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| Ievainotie kaujā pie Salaspils | Nogalināti daži Rīgas aizstāvji | ||||||
Karagājienā piedalījās Polockas karaspēks kņaza Vladimira Vseslaviča vadībā un apvienotais Jersikas un to sabiedroto lietuviešu karaspēks ķēniņa Visvalža vadībā. Polockas karaspēks aplenca līvu pili Ikšķilē, kuriem pēc 1200. gada kaujām nebija pietiekama apbruņojuma pils aizsardzībai. Pēc meslu saņemšanas kņazs devās uz Salaspili, kuras aizstāvēšanai bīskaps Alberts bija nosūtījis vācu stopniekus. Polockieši nespēja ieņemt uz salas atrodošos pili un bija spiesti ar zaudējumiem atkāpties.
Savukārt Jersikas valdnieks ar lietuviešiem virzījās pret Rīgu un sastapās ar krustnešiem pie Senā kalna (mons Antiquus). Kaujā ar Rīgas pilsoņiem tika nogalināts to vadonis Teoderihs Brudegams.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Indriķa Livonijas hronika, VII. 4.-5.