Daugerūts
Daugerūts jeb Dangerūts (latīņu: Daugeruthe, Dangeruthe, lietuviešu: Dangerutis), viens no agrīnās Lietuvas kunigaišiem, Lietavas valdnieks. Pieminēts Indriķa hronikas aprakstos par 1209.-1213. gada notikumiem Livonijā.
| Daugerūts Dangerutis | |
|---|---|
| Lietuvas kunigaitis | |
|
Amatā 1205. gads — 1213. gads | |
| Priekštecis | Svelgats |
| Pēctecis | Steksis |
|
| |
| Dzimšanas dati | ? |
| Miršanas dati |
1213. gads Cēsu pils, Livonija (Cēsis,  Latvija) |
| Reliģija | Baltu reliģija |
Daugerūta pārvaldītā teritorija atradās Daugavas kreisajā krastā, robežojoties ar Jersiku un Sēliju. Daugerūta rezidence atradusies Senajā Daugelišķu (Senasis Daugėliškis) pilskalnā netālu no tagadējās Ignalinas pilsētas.
Daugerūts bija Jersikas valdnieka Visvalža sievastēvs un sabiedrotais cīņās ar krustnešiem un to vasaļiem Tālavas letgaļiem un Daugavas līviem. Valdnieku ģimeņu laulība norāda uz ciešo Jersikas un Lietavas sadarbību šajos gados. Daugerūts centās izveidot vēl plašāku koalīciju pret krustnešu Livonijas bīskapu Albertu un Zobenbrāļu ordeni, iekļaujot tajā arī Novgorodas kņazu Mstislavu Mstislaviču, laikā, kad 1213. gadā notika lietuviešu karagājieni uz Tālavu un Lielvārdi. Atgriežoties no sarunām Novgorodā, Daugerūtam uzbruka Cēsu Bertolda kareivji un ieslodzīja viņu Cēsu pilī.
Lai arī Cēsīs ieradās leišu delegācija, kas veica sarunas par Daugerūta izpirkšanu no gūsta, viņš neskaidros apstākļos tika nogalināts vai izdarīja pašnāvību. Iespējams, ka viņa nāve izraisīja otro karu pret Jersiku (1214) un trešo karu pret Jersiku (1215), kuros iesaistījās arī leišu karaspēks.[1]
Baltkrievu vēsturnieks Vjačaslavs Nasēvičs izteicis hipotēzi, ka Daugerūts bijis lietuviešu dižkunigaiša un pirmā Lietuvas karaļa Mindauga tēvs [2] Indriķa hronikā kunigaitis Tranaitis vēršas pie karaļa Mindauga ar vārdiem: "Tēvs tavs liels karalis bija, kādam mūsu laikos līdzvērtīgu neatrast".
Daugerūta sagūstīšana un nāve aprakstīta Raiņa dzejolī "Daugava. Sērdieņu dziesma".
Atsauce
labot šo sadaļu- ↑ ДАУГЕРУТИС – ПЕРВЫЙ КОРОЛЬ ЛИТВЫ?
- ↑ Насевіч В. Пытанняў больш, чым адказаў // Беларускі гістарычны агляд. Т. 5. Сш.1(8). Мн., 1998. С. 210–226. Рэцензія: Краўцэвіч А. Стварэнне Вялікага княства Літоўскага. Мн.: Беларуская навука, 1998. 208 с.
Skatīt arī
labot šo sadaļu| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Svelgats |
Lietuvas kunigaitis 1205. gads — 1213. gads |
Pēctecis: Steksis |