Kauja pie Rumbulas (1200)

1200. gada kauja pie Rumbulas un Salaspils aplenkums bija Livonijas krusta karu pirmā posma turpinājums. Karadarbība notika 1200. gada vasarā pēc tam, kad līvi 1198. gada kaujā pie Rīgas Senā kalna bija nogalinājuši bīskapu Bertoldu un vēlāk, pēc krustnešu karaspēka atgriešanās Vācijā, atteikušies no katoļu ticības.

1200. gada kauja pie Rumbulas un Salaspils aplenkums
Daļa no Livonijas krusta kariem
Kaujas notika Daugavas Līvzemes teritorijā.
Datums 1200. gada vasara Vieta Rumbula un Salaspils, Daugavas Līvzeme (tagad - Latvija) Iznākums Līvu karaspēks sakāva krustnešus pie Salaspils un Rumbulas, bet nespēja ieņemt Salaspils mūra pili. Tika noslēgts miers starp līviem un bīskapu Albertu, kurš nolēma pārcelt savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu.
Karotāji
Daugavas Līvzeme Turaida	Vācu krustneši
Komandieri un līderi
Aso Kaupo Anno	Alberts fon Bukshēvdens Konrāds no Dortmundes Harberts no Īburgas
Spēks
	krustneši ieradās Daugavgrīvā ar 23 kuģiem
Zaudējumi
	Nogalināts priesteris Nikolajs un krustneši uz viena no kuģiem

1200. gada vasarā Daugavgrīvā ar 23 kuģiem ieradās krustneši jaunieceltā bīskapa Alberta vadībā. Bīskaps ar krustnešu vienību devās pa Daugavu augšup uz pirmā Livonijas bīskapa Meinarda uzcelto Ikšķiles baznīcu, taču pie Salaspils viņiem uzbruka līvu karavīri. Kaujā nogalināja priesteri Nikolaju un dažus krustnešus, bet bīskapam Albertam izdevās nokļūt līdz Ikšķilei. Tur līvi noslēdza pamieru uz trim dienām, lai pa to laiku savāktu savu karaspēku.

Pamiera laikā krustneši nocietinājās Salaspilī un bīskaps Alberts sūtīja divus kuģus pēc papildspēkiem uz Daugavgrīvu, kuriem bija jāatved uz viņa jauno rezidences vietu amata simbols - bīskapa krēsls. Pēc Rumbulas krāču šķērsošanas līvu karavīri uzbruka kuģiem un sagrāba vienu to tiem. Tad līvu karaspēks aplenca Salaspili, taču nespēja to ieņemt. Pēc tam, kad pilī aplenktajiem palīgā ieradās frīzu karavīri, līvi nolēma slēgt mieru ar bīskapu Albertu un no jauna kristīties.

Pēc miera līguma noteikumiem Turaidas un Daugavas līvu vecākie bija spiesti dot ķīlniekus un ierādīt bīskapam Albertam vietu jaunas rezidences celšanai pie Rīgas ezera (Rīdzenes upes ietekas Daugavā). Pēc tam bīskaps nosūtīja Turaidas priesteri Teoderihu uz Romu pēc jaunas krusta kara bullas.

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari