Vikipēdija

Platknābis

Platknābis (Anas clypeata) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas). Tā ir parasta un plaši izplatīta migrējoša pīle, kura sastopama gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.[1] Lai arī šai sugai ir ļoti plašs izplatības areāls, tai nav ģeogrāfisko variāciju.[2]

Platknābis
Anas clypeata (Linnaeus, 1758)
Tēviņš riesta tērpā
Tēviņš riesta tērpā
Mātīte
Mātīte
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
DzimtaPīļu dzimta (Anatidae)
ĢintsMeža pīles (Anas)
SugaPlatknābis (Anas clypeata)
Platknābis Vikikrātuvē

Izplatība

labot šo sadaļu
 
Tēviņa spārna pleca daļas zilais apspalvojums nodalīts no zaļā spoguļa ar baltu joslu
 
Mātītes zaļais spogulis ir mazāks nekā tēviņiem

Platknābis ligzdo Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu un centrālajos reģionos, izņemot arktiskos apgabalus. Eiropas rietumu un Skandināvijas populācija ir ļoti sadrumstalota un mazskaitlīga, bet virzienā uz austrumiem populācija pieaug.[3] Ligzdošanas areāla dienvidu robeža ir Kaukāzs, Mongolija un Vidusāzija. Eiropas populācijas ziemo Rietumeiropā un Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā un Sāhilas joslā, kā arī Āfrikas austrumos.[3] Āzijas populācijas ziemo Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā, reizēm sasniedzot Austrāliju un Jaunzēlandi.[1] Ziemeļamerikas platknābji ziemas periodā sasniedz Centrālameriku un Dienvidamerikas pašus ziemeļus.[3] Nelielas populācijas Ziemeļamerikas vidienē un Rietumeiropā (galvenokārt Britu salās) ir nometnieki.

Latvijā

labot šo sadaļu

Latvijā platknābis ir parasts caurceļotājs un piemērotās vietās samērā parasts ligzdotājs. Katru gadu Latvijā ligzdo ap 200—400 pāru. Pēdējos desmit gados to skaits ir samazinājies vairāk kā par 30%.[4] Retos gadījumos daži īpatņi pie neaizsalstošām ūdenstilpēm pārziemo.[2]

Izskats

labot šo sadaļu

Platknābis ir vidēji liela pīle, kuras ķermeņa garums ir 44—52 cm, spārnu plētums 73—82 cm,[5] svars 410—1100 g.[6] Kā jau sugas nosaukums norāda, platknābim ir garš knābis ar platu, lāpstiņai līdzīgu knābja galu, turklāt tēviņiem knābja gals ir platāks nekā mātītēm.[5]

Riesta laikā tēviņam ir košs riesta apspalvojums — tumša, metāliski zaļa galva (atgādina meža pīles tēviņa galvu), baltas krūtis, ugunīgi, sarkanbrūni sāni un melnas primārās spārnu un astes lidspalvas. Spārna pleca daļas apspalvojums safīrzils ar zaļu spoguli, kuru no zilā laukuma nodala balta josla. Vasaras beigās pēc apspalvojuma nomaiņas tēviņš zaudē savas košās spalvas un kļūst līdzīgs mātītei — raibumoti pelēkbrūns, saglabājot spārna apspalvojuma krāsas. Spārna pleca daļa mātītēm ir pelēka, bet zaļais spogulis mazāks nekā tēviņiem.[5] Jaunie putni līdzīgi mātītēm, tikai tie ir tumšāki.

Uzvedība un barība

labot šo sadaļu
 
Platknābji barojas, filtrējot ūdeni caur knābi
 
Platknābja olas

Platknābis barojas ar dažādiem ūdensaugiem, to sēklām un ūdens bezmugurkaulniekiem (kukaiņiem, moluskiem, vēžveidīgajiem). Barošanās visbiežāk notiek uz ūdens virsmas, filtrējot ūdeni caur savu plato knābi, pa knābja galu ūdeni iesūcot, pie pamatnes izlaižot laukā.[7] Knābja malās ir labi attīstītas lamellas: smalkas plāksnītes, kas kā ķemmes zari uzķer katru planktona kripatiņu no cauri plūstošā ūdens.

Ligzdošana

labot šo sadaļu

Riesta laikā tēviņi kļūst izteikti teritoriāli un agresīvi, padzenot ikvienu citu konkurējošo tēviņu no savas teritorijas. Ļoti bieži var novērot, ka vienai mātītei seko vairāki tēviņi, reizēm vairāk pat par desmit. Vairošanās sezonas laikā platknābju mātītēm patīk apmesties dūņainās, seklās ūdenstilpēs, kas bagātas ar dažādiem, viegli sasniedzamiem bezmugurkaulniekiem.[7]

Aprīlī vai maijā mātīte būvē ligzdu, kas atrodas sausā, zāļainā vietā, ne pārāk tālu no krasta.[8] Ligzda ir sekla iedobe, kas tiek veidota, mātītei ar ķermeni piespiežot zāli un griežoties ap sevi līdz zāle savērpjas,[8] tad tā tiek izklāta ar dūnām, kuras mātīte izrauj sev no krūtīm.[5] Dējumā ir 9—11 gaišas, zaļganbrūnas olas.[8] Perēšanu mātīte uzsāk pēc tam, kad visas olas ir izdētas, līdz ar to visi mazuļi izšķiļas apmēram vienā laikā. Līdzīgi kā citām pīlēm pēc olu dēšanas tēviņi pamet mātītes un nedz olu perēšanā, nedz mazuļu audzināšanā nepiedalās.[5] Inkubācijas periods ilgst apmēram 24 dienas. Līdzko mazuļi ir izšķīlušies, māte tos pēc iespējas ātrāk aizved no ligzdas vietas. Mazuļi līdzīgi kā pieaugušie barojas ar ūdensaugiem, to sēklām un nelieliem bezmugurkaulniekiem. Sasnieguši 6 nedēļu vecumu, jaunie platknābji sāk lidot, vienlaicīgi kļūdami patstāvīgi.[8]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 «IUCN: Anas clypeata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. septembrī. Skatīts: 2013. gada 27. septembrī.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Ornitofaunistika: Platknābis Anas clypeata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. augustā. Skatīts: 2013. gada 27. septembrī.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 «IUCN maps: Anas clypeata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 27. septembrī.
  4. ↑ «Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē Latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 31. janvārī.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «ARKive: Shoveler (Anas clypeata)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. novembrī. Skatīts: 2013. gada 27. septembrī.
  6. ↑ «Anas clypeata - Northern shovele». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 27. septembrī.
  7. ↑ 7,0 7,1 Ducks: Northern Shoveler
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 ADW: Anas clypeata

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Platknābis&oldid=4177606"