Pjotrs Durnovo
Pjotrs Durnovo (krievu: Петр Петрович Дурново, 1883—1945) bija krievu virsnieks un politiķis, Rietumkrievijas kara politiskās padomes (Военно-политический совет для Западной России) kara ministra biedrs (1919).[1]
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1883. gada 1. martā Krievijas impērijas ierēdņa Pjotra Durnovo (Дурново, Пётр Николаевич, 1842-1915) ģimenē. Mācījās Ķeizara Aleksandra licejā, tad Nikolaja kavalērijas skolā, kuru absolvēja 1904. gadā. Dienēja Grodņas huzāru pulkā, šajā laikā viņa tēvs bija Krievijas impērijas iekšlietu ministrs. Studēja Ķeizara Nikolaja Kara akadēmijā, kuru absolvēja 1914. gadā.
Pirmā pasaules kara laikā dienēja Krievijas impērijas karaspēka Ģenerālštābā, bija štāba adjutants 18. armijas korpusa (1915), tad 2. Gvardes kavalērijas divīzijas štābā (1915—1917) Pēc Oktobra revolūcijas Petrogradā organizēja pretpadomju virsnieku grupu, 1919. gadā devās uz Latviju, kur iestājās fon der Golca dienestā. 1919. gada 22. jūlijā Durnovo Berlīnē iesaistījās Rietumkrievijas militāri politiskajā padomē, kurā darbojās Vidzemes bruņniecības landmaršals un bijušais Apvienotās Baltijas hercogistes reģents Ādolfs Pilars fon Pilhavs, diplomāts Ludvigs Knorings, lielrūpnieki Andrejs Remmers (Römmer), Hermanis fon Bergs, krievu ģenerālis Vasīlijs Biskupskis un pulkvedis Pjotrs Durnovo. Padome plānoja pēc Krievijas impērijas atjaunošanas piešķirt neatkarību Polijai un Somijai, bet Baltijas provincēm piešķirt autonomiju, līdzīgu pirmskara Somijas lielhercogistes statusam. Durnovo bija Bermonta armijas ģenerālkvartīrmeistera (ген-квартирмейстер армии) pienākumu izpildītājs līdz 1919. gada 1. decembrim, tad līdz 1920. gada 6. janvārim bija krievu karaspēja štāba priekšnieks Vācijā. 1921. gada jūnijā pārcēlās uz Belgradu Serbu, Horvātu un Slovēņu karalistē.
Otrā pasaules kara laikā 1941. gada martā vadīja Vācijas izlūkdienesta Abvēra tīklu Dienvidslāvijā, sekmēja Dienvidslāvijas okupāciju 1941. gada aprīlī. Bija Vērmahta OKH Ģenerālštāba frontes izlūkošanas 1. Austrumu grupas (Einheit z.b.V. OKH-Generalstabes. Die Frontaufklärungstruppe I, Ost) komandieris.
Gāja bojā Drēzdenes bombardēšanas laikā 1945. gadā no 13. līdz 15. februārim.