Piektās koalīcijas karš (1809)

Piektās koalīcijas karš (franču: Guerre de la cinquième coalition, 1809) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju. Piektajā koalīcijā pret Napoleona vadīto armiju 1809. gadā iesaistījās Austrijas Impērija, Apvienotā Karaliste, Portugāles karaliste, Spānijas Karaliste, Sicīlijas karaliste un Sardīnijas Karaliste. Francijas impērijas pusē karoja tās vasaļvalstis Varšavas hercogiste, Holandes karaliste, Itālijas karaliste, Neapoles karaliste, kā arī Reinas konfederācija un Šveice.

Napoleona Vagramas kaujas laikā pie Vīnes 1809. gada 6. jūlijā.

Stratēģiskā situācija Eiropā (1809).

Laikā, kad Napoleona armija iebruka Spānijā, Austrijas Impērijas ķeizars 1809. gada 9. aprīlī pieteica karu Francijai un iebruka Itālijā un Polijā. Austrijas cerības uz plašu tautas sacelšanos pret franču virsvaru vācu zemēs nepiepildījās. Ap 90 000 karavīru lielā Napoleona armija 13. maijā iegāja Vīnē un 6. jūlija kaujā pie Vagramas sagrāva Piektās koalīcijas spēkus. 14. oktobrī Austrija un Francija Šēnbrunnā noslēdza miera līgumu.

Savukārt Krievijas Impērijas armija 1808. un 1809. gadā sakāva Zviedrijas karaspēku un iekaroja Somiju.