Žeroms Bonaparts
Žeroms Bonaparts (franču: Jérôme Bonaparte; dzimis 1784. gada 15. novembrī, miris 1860. gada 24. jūnijā) bija Napoleona jaunākais brālis. No 1807. līdz 1813. gadam - Vestfālenes karalis Žeroms I. No 1816. gada - Monfortas grāfs. Kad Francijā pie varas nokļuva Žeroma brāļadēls Napoleons III, veica vairākus oficiālus amata pienākumus, 1850. gadā kļūdams par Francijas maršalu, bet 1852. gadā - Francijas senāta prezidentu.
| Žeroms Bonaparts Jérôme Bonaparte | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1784. gada 15. novembrī Ažaksjo, Francijas Karaliste (Korsika,  Francija) |
| Miris |
1860. gada 24. jūnijā (75 gadu vecumā) Vilženī pils (Château de Vilgénis), Otrā Francijas impērija (Ildefransa, Francija) |
| Dzīvesbiedre |
1. Elizabete Patersone 2. Virtembergas Katrīne 3. Justīne Bartolini-Bardelli |
| Bērni | 5 bērni, to skaitā Matilde Bonaparte, Princis Napoleons Bonparts |
| Dinastija | Bonapartu dinastija |
| Tēvs | Karlo Buonoparte |
| Māte | Letīcija Ramolīno |
| Reliģija | katoļticība |
| Paraksts |
 |
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žeroms Bonaparts.
 | Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |