Portugāles Karaliste

Portugāles Karaliste pastāvēja no 1139. līdz 1910. gadam. Pēc 1248. gada oficiāli saukta par Portugāles un Algarves Karalisti. No 1815. līdz 1822. gadam Portugāles, Brazīlijas un Algarves Apvienotā Karaliste. Kopš 15. gadsimta neformāli zināma arī kā Portugāles impērija. Līdz 1822. gadam valstī pastāvēja absolūtā monarhija, bet pēc 1834. gada nostiprinājās konstitucionālās monarhijas modelis. Monarhija sabruka 1910. gada 5. oktobrī, kad pasludināja Portugāles Pirmo Republiku.

Valsts aizsākumi meklējami 9. gadsimtā, kad Rekonkistas laikā izveidojas Portugāles grāfiste, kas atradās Astūrijas Karalistes pakļautībā. 1097. gadā Portugāles grāfiste iekļāvās Leonas Karalistē.

1139. gada 26. jūlijā Alfonso I pasludināja sevi par karali. 1143. gadā viņa karaļa titulu atzina Leonas Karaliste. 1179. gadā Portugāles Karalistes neatkarību atzina arī Romas pāvests. Līdz 1385. gadam valdīja Alfonsu dinastija, kurai sekoja tai radniecīgā Avisu dinastija. No 1580. līdz 1640. gadam Portugāle zaudēja neatkarību, atrodoties personālūnijā ar Spāniju. Pēc neatkarības atgūšanas, Portugālē valdīja Bragansas dinastija. Valsts starptautiskā ietekme šajā laikā bija zaudēta, taču tai joprojām piederēja vērtīgā Brazīlijas kolonija. Pēc Brazīlijas Impērijas neatkarības pasludināšanas, Portugāle 19. gadsimtā centās atgūt koloniālo varenību, paplašinot savas kolonijas Angolā un Mozambikā.