Piedņestra

starptautiski neatzīta valsts Austrumeiropā, Moldovā
(Pāradresēts no Piedņestras Moldāvu PSR)

Piedņestras Moldāvu Republika (moldāvu: Република Молдовеняскэ Нистрянэ, krievu: Приднестровская Молдавская Республика, ukraiņu: Придністровська Молдавська Республіка), saīsinājumā PMR, ir Krievijas Federācijas okupēta Moldovas daļa,[1] kas atrodas pārsvarā Dņestras kreisajā krastā. ANO atzīst Moldovas suverenitāti pār Piedņestras teritoriju.

Piedņestras Moldāvu Republika
Република Молдовеняскэ
Нистрянэ

Приднестровская Молдавская
Республика

Придністровська Молдавська
Республіка
—  daļēji atzīta valsts  —
Flag of Piedņestras Moldāvu Republika
Karogs
Coat of arms of Piedņestras Moldāvu Republika
Ģerbonis
Piedņestras atrašanās vieta MoldovāPiedņestras atrašanās vieta Moldovā
Piedņestras atrašanās vieta Eiropā
Piedņestras atrašanās vieta Eiropā
Piedņestras atrašanās vieta Eiropā
Pārvaldes centrs Tiraspole
Oficiālā valoda krievu, moldāvu (rumānu), ukraiņu
Valsts Karogs: Moldova Moldova
Pasludināta 1990. gada 2. septembrī
Administrācija
 - Prezidents Vadims Krasnoseļskis
Platība 
 - Kopējā 4 163 km²
Iedzīvotāji (2018. gadā)
 - Kopā 469 000
 - Blīvums 112,7/km²
Laika josla EET (UTC+2)
Valūta Piedņestras rublis (PRB)
Starptautiskais tālsarunu kods 373 5xx
Piedņestras Moldāvu Republika Vikikrātuvē

1990. gada 2. septembrī 2. Piedņestras visu līmeņu deputātu ārkārtas kongresā tika deklarēta Piedņestras Moldāvu PSR. 1992. gadā notika Piedņestras karš ar Moldovas Republiku. Kopš tā laika Piedņestras teritorijā izvietota Krievijas Federācijas armija.

Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs, vēlāk prezidents bija Igors Smirnovs (1991–2011), pēc viņa Jevgēņijs Ševčuks (2011–2016). Kopš 2016. gada republikas prezidents ir Vadims Krasnoseļskis.

Referendums par valstisko statusu

labot šo sadaļu

2006. gadā tika organizēts referendums par Piedņestras Moldāvu Republikas valstisko statusu. 262 vēlēšanu iecirkņos balsstiesīgajiem iedzīvotājiem bija iespēja izvēlēties starp diviem variantiem:

  1. Vai jūs atbalstāt Piedņestras Moldāvu Republikas kursu uz neatkarību ar sekojošu brīvprātīgu Piedņestras pievienošanos Krievijas Federācijai?
  2. Vai jūs uzskatāt par iespējamu Piedņestras Moldāvu Republikas atteikšanos no neatkarības ar sekojošu pievienošanos Moldovas Republikai?

2006. gada 20. jūlijā EDSO nolēma neatzīt referendumu par likumīgu un nesūtīt novērotājus, vienlaicīgi paziņojot, ka referenduma jautājumi ir "ietekmējoši" formulēti, kam gan nepiekrita Krievijas Federācijas pārstāvis. Pēc oficiāli paziņotajiem rezultātiem 17. septembrī notikušajā referendumā piedalījās 79% balsstiesīgo. 97,1% no dalībniekiem atbalstīja kursu uz neatkarību ar sekojošu brīvprātīgu Piedņestras pievienošanos Krievijas Federācijai, bet otro variantu atbalstīja tikai 2,3%.

Etniskais sastāvs un pilsonība

labot šo sadaļu

Pēc 2015. gada tautskaites datiem Piedņestras Moldāvu Republikā dzīvoja 29,1% krievu, 28,6% moldāvu un 22,9% ukraiņu. 14% iedzīvotāju nevēlējās atbildēt uz jautājumu par etnisko piederību.

PMR etniskais sastāvs:[2]

gads kopā moldāvi % krievi % ukraiņi % citi %
1993 712 500 243 000 34,1% 214 000 30,1% 199 300 28,0% 56 200 7,9%
1996 696 100 233 500 33,5% 200 800 28,8% ... ... ... ...
2004 555 500 177 000 31,9% 168 000 30,3% 160 000 28,8% 39 400 7,1%
2015 475 373 28,6% 29,1% 22,9% 6,6%

Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju ir arī citas valsts pilsonība. 107 600 iedzīvotāju (19,4%) ir Moldovas pilsonība, 56 000 (10,1%) — Krievijas Federācijas pilsonība, 44 400 (8%) — Ukrainas pilsonība.

  1. Council of Europe Designates Transnistria ‘Russian Occupied Territory’ balkaninsight.com, March 16, 2022 (angliski)
  2. «Сокращение населения Приднестровья». languages-study.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-05-27. Skatīts: 2012-03-20.

Ārējās saites

labot šo sadaļu