Pelēkais mušķērājs
Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[1] Tam ir piecas pasugas.[2]
| Pelēkais mušķērājs Muscicapa striata (Pallas, 1764) | |
|---|---|
,_Norwick_-_geograph.org.uk_-_970784.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) |
| Apakšdzimta | Mušķērāju apakšdzimta (Muscicapinae) |
| Ģints | Mušķērāji (Muscicapa) |
| Suga | Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) |
 Pelēkais mušķērājs Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Pelēkais mušķērājs ir gājputns, ligzdo visā Eiropā, areālam austrumu virzienā plešoties pāri Urāliem un Sibīrijai līdz Baikālam un Mongolijas ziemeļu daļai. Ārpus Eiropas ligzdo arī Ziemeļāfrikas rietumos, vietām Tuvajos Austrumos, Aizkaukāzā un Vidusāzijā (Irānas ziemeļaustrumos, Turkmenistānā, Tjanšanā un Pamirā).[3]
Ziemo Āfrikā, plašā zonā uz dienvidiem no Sahāras, praktiski līdz kontinenta dienvidu galam.[3]
Latvijā
labot šo sadaļuPelēkais mušķērājs Latvijā ir parasts un izplatīts ligzdotājs. Līdzīgi bieži novērojams arī ceļošanas laikā.[3] Latvijā sastopama nominālpasuga Muscicapa striata striata.[3]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuPelēkais mušķērājs ir neliels dziedātājputns ar neuzkrītošu, pelēku apspalvojumu, gariem, smailiem spārniem un garu asti. Ķermeņa garums 13—15 cm, spārnu plētums 20—23 cm, svars apmēram 11—22 g.[4][5][6]
Apspalvojums pelēkbrūns: galva, mugura un spārnu virspuses tumšākas; pazode, krūtis, vēders un zemaste gaiši pelēki, gandrīz balti ar tumšāk pelēkām svītriņām. Arī uz pieres ir tumšas, smalkas svītriņas, uzacis gaišas. Īsās kājas melnas, knābis melns, smails un pie pamatnes paplatināts. Acis tumši brūnas. Abi dzimumi izskatās vienādi. Jaunie putni atgādina pieaugušos putnus, bet tiem viscauri ir izteikts, gaišs raibumojums.[4][5] Pelēkais mušķērājs ir ļoti veikls un akrobātisks lidotājs.[5]
Uzvedība
labot šo sadaļu
Uzturas jebkura veida (gan lapu koku, gan skujkoku) atklātā, ne pārāk biezā mežā, mežmalās, upmalās, augļu koku dārzos, parkos, jebkuros pilsētas stādījumos ar kokiem. Priekšroku dod veciem, lieliem kokiem, no kuru zariem var tālu pārskatīt apkārtni.[1][5] Sastopams līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa.[5] To parasti var novērot pa vienam vai pāros, kā arī ģimenes grupās. Migrācijas laikā pārvietojas lielos baros.[5]
Barošanās
labot šo sadaļuPelēkais mušķērājs barojas ar kukaiņiem (galvenokārt ar lidojošiem kukaiņiem), zirnekļiem, māņzirnekļiem, gliemežiem un sliekām. Iecienītākais medījums ir mušas un plēvspārņi. Nelielos daudzumos barojas arī ar nelieliem augļiem un ogām.[1][4][5]
Barojoties pelēkais mušķērājs vēro apkārtni no kāda koka zara, apmēram 1—2 m augstumā. Noskatītos upurus uzķer lidojumā, pēc tam atgriežas savā novērošanas postenī. Novērošanas vieta bieži tiek mainīta. Kukaiņi tiek uzlasīti arī no koka zariem, lapām un zemes. Ja pelēkais mušķērājs noķer biti vai lapseni, tas vispirms atbrīvojas no dzeloņa, kukaini sitot pret cietu virsmu.[5] Vēsā laikā, kad ir maz lidojošo kukaiņu, tos meklē koku lapotņu galotnēs.[4]
Ligzdošana
labot šo sadaļuLigzdošanas sezona Eiropā sākas maija vidū un beidzas augusta vidū. Ligzdai ir masīva kausa forma, tā vaļīgi sakrauta no smalkiem zariņiem, saknītēm, sausām lapām, mizas gabaliņiem, sūnām, sausas zāles un ķērpjiem, sasaistīta (caurvīta) ar matiem, no iekšpuses izklāta ar matiem, spalvām un citiem smalkiem materiāliem. Tā atrodas kaut kur augstāk par zemi: uz dabīgas vai mākslīgas dzegas, zaru žāklēs (atspiesta pret stumbru), uz celma, uz plata, liela zara, koka dobumā, sienas vai klinšu iedobē.[1][5] Ligzdu galvenokārt būvē mātīte, bet tēviņš reizēm tai palīdz.[5]
Ligzdošanas laikā pelēkie mušķērāji ir teritoriāli un pāri ligzdo attālināti viens no otra. Tie veido monogāmus pārus, un sezonā ir divi perējumi. Pāris aizsargā savu teritoriju un iecienītos apkārtnes novērošanas posteņus.[5] Dējumā ir 2—7 olas, biežāk 4—6 olas.[1] Inkubācijas periods ilgst 10—17 dienas, visbiežāk apmēram 13 dienas. Perē tikai mātīte, bet par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj 12—17 dienu vecumā. Vecāki kopumā par tiem rūpējas 12—32 dienas.[4][5]
Sistemātika
labot šo sadaļuPelēkajam mušķērājam ir 5 pasugas:[2]
- Muscicapa striata striata — ligzdo Eiropā un uz austrumiem līdz Sibīrijas rietumiem, kā arī Ziemeļāfrikas rietumos;
- Muscicapa striata inexpectata — ligzdo Krimā;
- Muscicapa striata mongola — ligzdo Mongolijā un Sibīrijas centrālās daļas dienvidos;
- Muscicapa striata neumanni — ligzdo Egejas jūras salās, Tuvajos Austrumos, Kaukāzā, Irānas ziemeļos un Sibīrijas centrālajā daļā;
- Muscicapa striata sarudnyi — ligzdo Irānas austrumos, Turkmenistānā, Centrālāzijas kalnos un Pakistānas ziemeļos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 IUCN: Muscicapa striata
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Chats, Old World flycatchers
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Ornitofaunistika: Pelēkais mušķērājs Muscicapa striata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2017. gada 31. decembrī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Avibirds: Spotted Flycatcher[novecojusi saite]
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 «Oiseaux-birds: Spotted Flycatcher». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 20. janvārī. Skatīts: 2018. gada 1. janvārī.
- ↑ Alive: Spotted Flycatcher (Muscicapa striata)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Latvijas Daba: Pelēkais mušķērājs
- Dziedava: Pelēkais mušķērājs
- Pelēkais mušķērājs. Muscicapa striata. Spotted flycatcher.
- Dr. Giuseppe Mazza. Muscicapa striata[novecojusi saite]
- Nature Gate: Spotted Flycatcher
- Avibase: Spotted Flycatcher Muscicapa striata (Pallas, 1764)
- Xeno-Canto: Spotted Flycatcher Muscicapa striata (Pallas, 1764)