Atvērt galveno izvēlni

Paracetamols (latīņu: paracetamolum) jeb acetaminofēns ir plaši izmantots pretsāpju līdzeklis, kā arī pretdrudža līdzeklis. Tas tiek iegūts no akmeņogļu darvas, tas ir aktīvs fenacetīna metabolīts, bet, pretēji fenacetīnam, paracetamols nav kancerogēns.

Paracetamols
Paracetamol-skeletal.svg
Paracetamola struktūrformula
Paracetamol-from-xtal-3D-balls.png
Paracetamola molekulas modelis: melnā krāsā iekrāsoti oglekļa,
baltā - ūdeņraža, zilā - slāpekļa, sarkanā - skābekļa atomi
Citi nosaukumi acetaminofēns,
N-(4-hidroksifenil)acetamīds
CAS numurs 103-90-2
Ķīmiskā formula C8H9NO2
Molmasa 151,169 g/mol
Blīvums 1263 kg/m3
Kušanas temperatūra 442 K (169 °C)

Paracetamols tiek lietots galvassāpju un citu vieglāku sāpju novēršanai, kā arī ir galvenā dažādu saliktu pretgripas un pretsaaukstēšanās līdzekļu sastāvdaļa. Kombinācijā ar opioīdu analgētiskiem līdzekļiem, piemēram, kodeīnu, tas tiek lietots izteiktāku sāpju ārstēšanai, tādu kā pēcoperāciju sāpes un vēža pacientu paliatīvajā aprūpē. Paracetamola pretsāpju darbība sākas aptuveni 11 minūšu laikā pēc iekšķīgas lietošanas, tā pusizvades periods ir 1—4 stundas.

Paracetamola ieteicamā reizes deva pieaugušiem cilvēkiem ir 1000 mg līdz 4 reizēm dienā (maksimālā diennakts deva 4000 mg). Maksimālais ārstēšanas ilgums ir 5—7 dienas. Lai izvairītos no blaknēm, ieteicams lietot iespējami mazu devu un neilgi. Pārdozēšana un retos gadījumos individuāla nepanesamība var izraisīt akūtu aknu mazspēju. Pārdozēšanas risku paaugstina vienlaicīga paracetamola un alkohola lietošana.[1] Pie saindēšanās ar paracetamolu kā antidots tiek lietots acetilcisteīns.

Atsauces un piezīmesLabot