Pretinde

Pretinde, pretlīdzeklis jeb antidots (no grieķu val. antidoton — 'dot pret') ir viela, kas pārtrauc vai pavājina indes ietekmi uz organismu. Pretindes izvēli nosaka indes veids un tās darbības mehānisms organismā, kā arī tas, cik precīzi iespējams noteikt saindēšanās iemeslu un cik ātri tiek sniegta palīdzība. Dažām indēm nav antidotu, piemēram, indīgam alkaloīdam akonitīnam, ko satur kurpīšu (Aconitum) ģints augi. Saindēšanās ar pārtiku gadījumos bieži tiek izmantota aktīvā ogle, kas adsorbē indīgās vielas un izvada tās no organisma.

Darbības mehānisms

Pretindes pēc darbības mehānisma var iedalīt trīs grupās — fizikālās, ķīmiskās un fizioloģiskās.

• Fizikālās pretindes adsorbē indīgās vielas, neļaujot tām izplatīties visā organismā, piemēram, aktīvā ogle, gļotvielas.
• Ķīmiskās pretindes reaģē ar indēm, neitralizējot tās vai veidojot netoksiskus mazšķīstošus savienojumus (nogulsnes), piemēram, tiosulfāti cianīdu saindēšanās gadījumā vai skābes, saindējoties ar sārmiem.
• Fizioloģiskās pretindes darbojas organismā pretēji indēm, piemēram, atropīns darbojas parasimpatolītiski, bet tā antidots fizostigmīns darbojas pretēji — parasimpatomimētiski.

Biežāk izmantotās pretindes

• Aktīvā ogle — vairumam pārtikas toksīnu
• Etanols — saindēšanās ar metanolu
• Unitiols — saindēšanās ar smago metālu (dzīvsudrabs, varš, svins) sāļiem, sirds glikozīdiem
• Atropīns — saindēšanās ar fosfororganiskiem savienojumiem, pie pilokarpīna, prozerīna, klofelīna pārdozēšanas
• Nalorfīns — saindēšanās ar morfīnu, omnoponu, benzodiazepīniem
• Acetilcisteīns — saindēšanās ar dihloretānu, paracetamolu