Kofeīns
Kofeīns ir metilksantīnu grupas alkaloīds un pasaulē visvairāk lietotā psihotropā viela.[1] Kofeīns pēc iedarbības ir stimulants, kura galvenais iedarbības mehānisms saistīts ar piesaisti adenozīna receptoriem un adenozīna darbības bloķēšanu.
| Kofeīns | |
|---|---|
  Kofeīna struktūrformula un molekulas modelis | |
| Citi nosaukumi |
1,3,7-trimetil-1H-purīn-2,6(3H,7H)-dions 1,3,7-trimetilksantīns, teīns, metilteobromīns, guaranīns, mateīns |
| Ķīmiskā formula | C8H10N4O2 |
| Molmasa | 194,19 g/mol |
| Blīvums | 1200 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 237 °C (bezūdens; pārkarsējot) |
| Viršanas temperatūra | 178 °C (sublimējas) |
Kofeīns ir sastopams kafijā, tējā un citos bezalkoholiskajos dzērienos, kā arī atsevišķos pārtikas produktos. Nelielā daudzumā tas sastopams šokolādē. Kofeīnu pievieno vairākiem medikamentiem (piemēram, askofēnam, citramonam). Palielināts daudzums kofeīna bieži ir enerģijas dzērienos, tāpat tiek ražoti speciāli medikamenti, kas sastāv no vienīgās aktīvās vielas kofeīna.
Kofeīns pēc bioloģiskās funkcijas ir augu toksīns. Tas ir bīstams daudziem dzīvniekiem, it īpaši kukaiņiem.
Vēsture un etimoloģija
labot šo sadaļu1819. gadā kofeīnu pirmo reizi no kafijas pupiņām izdalīja vācu aptiekārs un ķīmiķis Frīdlībs Ferdinands Runge (Friedlieb Ferdinand Runge) kā kafijas pupiņu iedarbīgo vielu. Viņš šo vielu nosauca par "kaffein", kas atvasināts no vārda "kaffee" (kafija). 1827. gadā francūzis Odrī atklāja melnās tējas lapās vielu, kas tika nosaukta par teīnu. 1837. gadā tika pierādīts, ka tējas un kafijas iedarbīgās vielas ir identiskas. 1895. gadā Hermans Emīls Fišers kofeīnu sintezējas mākslīgi.
No gvarānas iegūtu kofeīnu sauc arī par gvaranīnu, no tējas iegūtu kofeīnu par teīnu, bet no matē auga (Ilex paraguariensis) iegūtu kofeīnu par mateīnu. Visi šie nosaukumi ir sinonīmi vienai ķīmiskajai vielai.
Ķīmiskais raksturojums
labot šo sadaļu
Kofeīna ķīmiskā formula ir C8H10N4O2, un tā ir balta kristāliska viela (zīdaini adatveida kristāli) bez smaržas, ar rūgtenu garšu.
Kofeīnu tīrā veidā var iegūt no dabīgām izejvielām (kafijas pupiņām, vai tējas krūmu lapām, kurās kofeīna daudzums ir apmēram 3%), vai arī sintezēt ķīmiski (no urīnskābes un ksantīna).
Kofeīns aukstā ūdenī šķīst slikti (1:80), vārošā ūdenī 1:2.
| Attēls | Dzēriens | Daudzums uz 100 ml |
|---|---|---|
| Nestea (ledus tēja) | 2,3 mg | |
| Coca-Cola | 9,6 mg | |
| Pepsi | 10,7 mg | |
| Pepsi Max (Eiropas versija) | 12 mg | |
| RC Cola | 12,1 mg | |
 |
Tēja (dažādi veidi) | 12,4—41,8 mg |
| Mountain Dew | 15,2 mg | |
| Pepsi Max (ASV versija) | 19,4 mg | |
| Dynamit | 23,8 mg | |
| Monster | 32 mg | |
| Red Bull | 32 mg | |
 |
Yerba mate (zāļu tēja) | 35,8 mg |
 |
Šķīstošā kafija | 40—65 mg |
| |
Maltā kafija | 55—85 mg |
 |
Espreso (kafija) | 227 mg |
Iedarbība uz organismu
labot šo sadaļuKofeīna iedarbība uz organismu notiek dažādos veidos, galvenokārt tas ir stimulējošs līdzeklis. Tas mazina garlaicību un un palīdz saglabāt modrību, veicot garlaicīgu un vienveidīgu darbu. Kofeīns arī palielina fizisko izturību un mazina nogurumu.
Tam ir arī viegli diurētiska (urīnu dzenoša) iedarbība, kā arī tas pastiprina kuņģa sekrēciju, samazina asinsreci. No organisma kofeīns izdalās ātri un organismā neuzkrājas.
Kofeīna standarta iedarbības deva pieaugušam cilvēkam ir no 50—200 mg. Kofeīna iedarbība sākas jau 15 minūšu laikā pēc vielas uzņemšanas un ilgst aptuveni līdz 5 stundām.
Lai arī kofeīns cilvēkiem ir relatīvi mazbīstama psihotropa viela, tomēr uz daudziem dzīvniekiem, piemēram, suņiem un putniem tas iedarbojas ļoti toksiski.[2][3] Kofeīna nāvējošā deva (LD50) žurkām ir 192 mg/kg.[4]
Blakusparādības
labot šo sadaļuKofeīns standarta devās izraisa bezmiegu, pastiprinātu trauksmi un nervozitāti.
Ilgstoša kofeīna lietošana rada toleranci un fizisku atkarību. Paģiras kā fiziskas atkarības sekas ilgst vairākas dienas un izpaužas kā slikts garastāvoklis un galvassāpes, ko nevar novērst ar pretsāpju līdzekļiem, bet gan tikai ar vēl vienas kofeīna devas uzņemšanu. Tāpat ir neliels letarģisks stāvoklis un koncentrēšanās grūtības.
Pārdozēšana
labot šo sadaļuKofeīna pārdozēšanas iedarbība iestājas no 400 mg devas uzņemšanas. Tie var izpausties kā nelabums, reibonis, muskuļu sasprindzinājums. Devās virs 800 mg ir novērojama skaļa zvanīšana ausīs, zibšņi redzē, caureja, vemšana, sirdsdarbības traucējumi, lielākās devās arī elpošanas grūtības un muskuļu krampji.
Deva virs 3000 mg var izraisīt komu un nāvi. Šādu kofeīna daudzumu normālos apstākļos uzņemt ir gandrīz neiespējami, kofeīna uzsūkšanos zarnu traktā novērš arī priekšlaicīgā vemšana, un nāves gadījumi no kofeīna pārdozēšanas mēdz būt ļoti reti. Pārsvarā tie ir saistīti ar kofeīna medikamentu lietošanu apreibināšanās nolūkos (cenšoties sasniegt amfetamīna vai kokaīna iedarbību) vai ar mērķi izdarīt pašnāvību.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Kafijas dzeršana — pieradums vai patstāvīga izvēle» (latviešu). iaptieka.lv. 2005. gada 21. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2008. gada 28. jūlijā.
- ↑ Caffeine Poisoning in Dogs | Pet Information Arhivēts 2011. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ Why Caffeine is Toxic to Birds | Hotspot for Birds Arhivēts 2011. gada 4. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ Peters, Josef M. (1967). "Factors Affecting Caffeine Toxicity: A Review of the Literature". The Journal of Clinical Pharmacology and the Journal of New Drugs (7): 131–141. Arhivēts no oriģināla 2008. gada 10. jūnijā. Atjaunināts: 2008. gada 29. martā. (angliski)