Pērļvista

Pērļvista jeb pērļvistiņa (Numida meleagris) ir pērļvistu dzimtas (Numididae) vistveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga pērļvistu ģintī (Numida). Savvaļas populācijas mājo Āfrikā, uz dienvidiem no Sahāras. Galvenokārt tā sastopama sausās, atklātās ainavās, tā mājo savannā, krūmājos un skrajos mežos. Pērļvista izvairās no bieziem un mitriem mežiem, kā arī tā nav sastopama tuksnešos. Attīstoties lauksaimniecībai un pieaugot apstrādāto zemju platībām, pērļvistu izplatība ir palielinājusies. Pērļvista ir tikusi introducēta savvaļā daudzviet pasaulē (Kaboverdē, Madagaskarā, Karību reģionā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Portugālē, Spānijā, Francijas dienvidos u.c.), kā arī pieradināto mājas pērļvistu audzē visā pasaulē, tostarp arī Latvijā.

Pērļvista Numida meleagris (Linnaeus, 1758)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Vistveidīgie (Galliformes)
Dzimta	Pērļvistu dzimta (Numididae)
Ģints	Pērļvistas (Numida)
Suga	Pērļvista (Numida meleagris)
Pērļvista Vikikrātuvē

Izskats

Pērļvistai uz galvas ir kaulains dekoratīvs izaugums

Pērļvista ir liels vistveidīgais putns, kuram ir liels, apaļš ķermenis, garš kakls un maza galva, spārni īsi un noapaļoti, kā arī aste ir īsa. Tās ķermeņa garums ir 53—58 cm, spārnu plētums 96 cm, svars apmēram 1,3 kg. Pērļvistas apspalvojums ir tumši pelēks ar daudziem nelieliem, baltiem raibumiņiem, kas atgādina pērlītes. Kā visiem pērļvistu dzimtas putniem pērļvistai galva un kakls ir bez apspalvojuma. Uz galvas tai ir pelēkdzeltens vai sārts, kaulains ragam līdzīgs izaugums, sejas āda gaiši zila ar sarkanu paseksti pie knābja pamatnes. Tumši pelēkās kājas spēcīgas un samērā masīvas. Jaunie putni atgādina pieaugušos, bet to pasekste un galvas izaugums ir mazāki un apspalvojums pelēcīgi brūns. Pērļvistas pasugas savstarpēji atšķiras ar lielumu, pasekstes un galvas izauguma formām un sejas ādas krāsu.

Uzvedība

Vairošanās sezonas laikā pērļvistu ģimenes uzturas nošķirti viena no otras

Pērļvistas ir sabiedriski putni un ārpus vairošanās sezonas veido barus, kuros ir apmēram 25 īpatņi, bet reizēm bars ir ļoti liels līdz pat 100 īpatņiem. Bars kopīgi barojas un nakšņo. Pērļvistas ir labas skrējējas un, lai arī tās spēj lidot, briesmu gadījumā tās labprātāk bēg skrienot, nevis lidojot. Ja tās tomēr paceļas spārnos, lidojuma distance parasti ir samērā īsa. Katru dienu, meklējot barību, pērļvistas nostaigā apmēram 10 km vai vairāk. Iztraucētas tās saceļ lielu troksni, viena otru brīdinot par briesmām. Dienas laikā pērļvista pamatā uzturas uz zemes, bet nakšņo kokos.

Riesta laikā tēviņi ir samērā agresīvi, bieži sakaujas un viens otru ievaino, reizēm vājāks pretinieks tiek nogalināts. Pirms kaujas tie cenšas izskatīties lielāki un ar izskatu iebiedēt pretinieku, piepūšoties, uzbožot spalvas un saceļot spārnus vai, izliekoties uzbrūkot, skriet dažus soļus pretinieka virzienā ar atvērtu knābi.

Barība

Pērļvistas ir visēdājas un barojas gan ar kukaiņiem, gliemjiem, zirnekļiem un citiem bezmugurkaulniekiem, gan ar augu lapām un dzinumiem, sēklām, saknēm un augļiem. Tās medī arī ķirzakas, vardes un nelielus zīdītājus. Līdzīgi kā mājas vista pērļvista ar saviem spēcīgajiem nagiem kašā augsni, lai atrastu barību. Pērļvistas tiek augstu vērtētas tādēļ, ka barojas arī ar ērcēm, tādējādi samazinot Laimas slimības izplatību.

Ligzdošana

Par cālēniem pirmajās divās nedēļās pamatā rūpējas tēviņš

Pērļvistas olas

Pērļvistas veido monogāmus pārus un vairošanās sezonas laikā katra ģimene turas savrup no pārējiem. Ligzda tiek veidota labi apslēptā vietā, biezā zālē vai zem krūmiem. Tā parasti ir sekli izskrāpēta bedrīte augsnē, ligzda var būt un var nebūt izklāta ar sausu zāli. Dējumā ir 6—15 ovālas olas ar samērā smailu šaurāko galu. Tās var būt dažādos toņos, sākot ar baltām un beidzot ar gaiši brūnām. Perē tikai mātīte un inkubācijas periods ilgst 25—30 dienas. Reizēm var novērot lielākus dējumus. Valda uzskats, ka šādā ligzdā ir dējušas vairākas mātītes. Olas ir samērā lielas un dējumu, kas lielāks par normālu izmēru, pērļvista nespēj nosegt ar savu ķermeni. Olām ir raksturīga ļoti bieza čaumala un, cālēniem izšķiļoties, tā sadrūp gabalos, nevis sadalās divās daļās, kā ta sir raksturīgi citiem putniem. Izšķiļoties cālēnus sedz kriptiskas dūnas un tie spēj uzreiz sekot saviem vecākiem. Pirmās 10—14 dienas par mazuļiem galvenokārt rūpējas tēviņš, bet mātīte barojas un atjauno spēkus pēc perēšanas. Mazuļu spārni attīstās ļoti ātri un jau nedēļas vecumā tie spēj uzlaisties zemākajos koku zaros. Jaunie putni kopā ar vecākiem paliek 50—75 dienas, tad tie kļūst patstāvīgi, bet uzturas vecāku tuvumā līdz nākamajai vairošanās sezonai. Savvaļā pērļvista dzīvo līdz apmēram 12 gadiem.

Sistemātika

Pērļvistai ir 9 pasugas:

• Damāras pērļvista (N. m. papillosus) — sastopama Angolas dienvidos līdz Botsvānai un Namībijai;
• Dienvidāfrikas pērļvista (N. m. coronatus) — sastopama Dienvidāfrikas austrumos;
• Kenijas pērļvista (N. m. reichenowi) — sastopama Kenijā un Tanzānijas centrālajā daļā;
• Marokas pērļvista (N. m. sabyi) — sastopama Marokas ziemeļrietumos;
• Marungu pērļvista (N. m. marungensis) — sastopama Kongo baseina dienvidos līdz Angolas rietumiem un Zambijai;
• Rietumāfrikas pērļvista (N. m. galeatus) — sastopama Āfrikas rietumos līdz Čadas dienvidiem, Zairas centrālai daļai un Angolas ziemeļiem;
• Sahāras pērļvista (N. m. meleagris) — nominālpasuga, sastopama no Čadas austrumiem līdz Etiopijai, Zairas ziemeļiem, Ugandai un Kenijas ziemeļiem;
• Somālijas pērļvista (N. m. somaliensis) — sastopama Etiopijas ziemeļaustrumos un Somālijā;
• Tanzānijas pērļvista (N. m. mitratus) — sastopama no Tanzānijas līdz Mozambikas austrumiem, Zambijai un Botsvānas ziemeļiem.

Ārējās saites

• ARKive: Helmeted guineafowl (Numida meleagris)
• Avibase: Helmeted Guineafowl (Numida meleagris) (Linnaeus, 1758)
• Bird Life: Helmeted Guineafowl Numida meleagris Arhivēts 2015. gada 30. jūnijā, Wayback Machine vietnē.