Sakši

Sakši
(osx): *Sahson*
	Angļu (oranža) un Sakšu (zila) izplatība ap 500. gadu
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Senā Saksija, Jitlande, Frīzija, Heparhija (Anglija)
Valodas
	Sensakšu valoda, Senangļu valoda
Reliģijas
	Pirmsākumos Ģermāņu pagānisms un Anglosakšu pagānisms, vēlāk Kristietība

Sakši (latīņu: Saxones, senangļu: Seaxe, lejasvācu: Sassen, vācu: Sachsen, nīderlandiešu: Saksen) bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē. Liela daļa no sakšiem viduslaiku sākumā pārcēlās dzīvot uz Lielbritānijas salu un bija viena no grupām, kas veidoja anglosakšus, kuri pēc tam izveidoja pirmo apvienoto Anglijas karalisti. Daļa no sakšu ciltīm palika uz dzīvi mūsdienu Vācijas teritorijā, kur tos pakļāva franki, viņu apdzīvotā teritorija 843. gadā tika iekļauta Austrumfranku karalistē.^[1]

IX gadsimtā tagadējos Vācijas dienvidaustrumos izveidojās Saksijas hercogiste, kuras iedzīvotāji nebija sakši un tās nosaukumā vārds "Saksija" tika iekļauts dinastisku iemeslu dēļ.^[2]^[3] Tagad šai rajonā, sauktā par Augšsaksiju, atrodas federālās zemes, kuras ietver šo nosaukumu — Saksijas brīvvalsts un Saksija-Anhalte.

Daļa sakšu kopā ar citiem ģermāņiem XII gadsimtā un pēc tā devās kolonizēt Transilvāniju tagadējā Rumānijā, kur līdz šodienai saglabājusies tā saucamo Transilvānijas sakšu kopiena.^[4]^[5]