Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par transneptūna objektu. Par citām jēdziena Orks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Orks, arī 90482 Orcus ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 917 ± 25 km. Objekts atrodas Koipera joslā un pieder plutino. Orks, iespējams, ir pundurplanēta, bet precīzi tas nav zināms, jo debess ķermenis atrodas pārāk tālu.[4] Orkam ir zināms viens pavadonis — Vanta.

Orks
Orcus nasa.jpg
Orks attēlā parādīts ar aplīti
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Maikls Brauns,
Čads Truhiljo,
Dāvids Rabinovics
Atklāšanas datums 2004. gada 17. februārī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (90482) Orcus
Citi nosaukumi [1] 2004 DW
Mazo planētu kategorija TNO,
plutino
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs 48.079 AU [1]
Perihēlijs 30.8404349 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 39.4597575 AU [1]
Ekscentricitāte 0.2184332[1]
Apriņķojuma periods 248 a [1]
Slīpums 20.55214°[1]
Uzlecošā mezgla garums 268.48235°[1]
Pericentra arguments 73.39502°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas ~ 917 ± 25 km [2]
Redzamais spožums 19.02 [3]
Absolūtais spožums 2.2 H [1]

Satura rādītājs

Atklāšana un nosaukumsLabot

Orku 2004. gada 17. februārī atklāja amerikāņu astronomi Maikls Brauns, Čads Truhiljo (Chad Trujillo) un Dāvids Rabinovics (David Rabinowitz) Palomāras observatorijā. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums 2004 DW. 2004. gada 26. novembrī Starptautiskā Astronomijas savienība tam oficiāli piešķīra vārdu Orks.[5] Orks romiešu mitoloģijā ir pazemes valstības dievs, līdzīgi kā Plūtons grieķu mitoloģijā.

Orbīta un fizikālie parametriLabot

Orkam ar Neptūnu pastāv 2:3 orbitālā rezonanse. Tā orbīta ir visai līdzīga Plutona orbītai, tikai pretēji vērsta. Orks savā orbītā vienmēr atrodas pretējā stāvoklī attiecībā pret Plutonu, ja Orks atrodas perihēlijā, tad Plutons afēlijā un otrādi. Šīs īpašības dēļ Orku literatūrā dažreiz dēvē par "antiplutonu".

 
Orka (zila), Plutona (sarkana) un Neptūna (pelēka) orbītas

Orka virsma ir relatīvi spoža (albedo līdz 30), pelēcīga. Veicot spektroskopiskos novērojumus infrasarkanajā spektrā, uz Orka virsmas ir atklāts ūdens ledus ar, iespējams, amonjaka piejaukumu.[6]

PavadonisLabot

Izmantojot Habla kosmisko teleskopu, 2005. gada 13. novembrī Maikls Brauns un T. A.Suer atklāja Orkam pavadoni, kurš apriņķo to 9030 ± 89 km attālumā.[7] Pavadonim tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2005 (90482) 1, bet 2010. gada 30. martā to nodēvēja par Vantu.[8] Vanta etrusku mitoloģijā ir dēmons, nāves personifikācija.[9] Pavadoņa diametrs ir apmēram 276 ± 17 km[2] un tas apriņķo Orku 9,54 dienās pa riņķveida orbītu (ekscentricitāte 0,007).

AtsaucesLabot