Atvērt galveno izvēlni

Akmeņu iela (Rīga)

iela Rīgā
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Akmeņu iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Akmeņu iela ir iela Rīgā, Zemgales priekšpilsētas administratīvajā rajonā, Torņakalna apkaimē. Akmeņu iela sākas krustojumā ar Mūkusalas ielu un beidzas pie Torņakalna dzelzceļa stacijas noliktavām. Ielas kopējais garums ir 451 metri[1] un tā sastāv no 4 vai 2 braukšanas joslām.

Akmeņu iela
Akmeņu iela
Ielas novietojums Rīgā
Riga Akmenu iela karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Zemgales priekšpilsēta
Apkaime Torņakalns
Garums 451 m[1]
Joslu skaits 2-4
Segums asfalts, bruģis
Sabiedriskais transports
Autobuss 23

VēstureLabot

Akmeņu iela ir izveidota pēc Plosta tilta, kurš savienoja Klīversalu ar Daugavas labo krastu, ierīkošanas 1714. gadā un uzreiz jau nosaukta pašreizējā nosaukumā (Каменная ул.). Iela tika ierīkota Plosta tilta galā jau agrāk pastāvējuša satiksmes ceļa vietā. Tā kļuva par svarīgu posmu Rīgas—Jelgavas un Rīgas—Bauskas tirdzniecības ceļā. Pa Akmeņu ielu un Elefantu tiltu (līdz mūsdienām nav saglabājies) pāri grāvim varēja nokļūt uz 1764. gadā ierīkoto Jelgavas lielceļu (tagadējo Vienības gatvi). Savas nozīmes dēļ tolaik Akmeņu iela tika saukta arī par Lielo jeb Galveno ielu.

Uz Akmeņu ielas nodibināta pirmā aptieka Pārdaugavā, tas notika 1809. gadā. 1868. gadā Akmeņu ielas galā uzbūvēja Rīgas—Jelgavas dzelzceļa pasažieru staciju (daļēji saglabājusies arī mūsdienās kā dzīvojamā ēka Akmeņu ielā 19). 19. gadsimta vidū Akmeņu ielā bijusi arī ebreju sinagoga, kas nodegusi 1880. gadā un vēlāk nav tikusi atjaunota. Pastāv viedoklis, ka ielas nosaukums cēlies no tā, ka šī iela esot bijusi pirmā bruģētā iela Pārdaugavā.[2][3]

1920. gadu beigās un 1930. gadu sākumā, paplašinot Torņakalna preču staciju un izbūvējot jaunus dzelzceļa atzarojumus, tika likvidēta Akmeņu ielas izeja uz Lielo Altonavas ielu (tagadējo Ojāra Vācieša ielu). Daļa Akmeņu ielas apbūves (galvenokārt, kvartāli Daugavas tuvumā) nopostīta Pirmā pasaules kara un Bermontiādes laikā, kā arī nojaukta pēc Otrā pasaules kara.

Ielas raksturojumsLabot

Mūsdienās Akmeņu iela ir aptuveni 440 metrus gara iela Torņakalna apkaimē. Tā sākas krustojumā ar Mūkusalas ielu un virzās dienvidrietumu virzienā. Posmā no Mūkusalas ielas līdz Valguma ielai, ielas nepārnumuru pusē atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka ("Gaismas pils", Mūkusalas ielā 3). Pretējā kvartālā atrodas ēka, kas nodrošina šīs augstceltnes funkcijas. Ielai virzoties tālāk, tā veido savienojumu ar Jelgavas ielu. Iepretī Jelgavas ielai atrodas ugunsdzēsēju depo (VUGD nodaļa). Tālākajā daļā iela kļūst šaurāka, vietām ar bruģa segumu un maz tiek izmantota satiksmei. Šajā posmā Akmeņu iela iet garām noliktavām un cauri rūpnieciskajai apbūvei "Latvijas Dzelzceļa" teritorijā, ielas kreisajā pusē atrodas arī garāžas. Akmeņu iela beidzas pie Torņakalna dzelzceļa stacijas noliktavām. Tajā Akmeņu ielas daļā, kur nav izvietota saimnieciska rakstura apbūve, pārsvarā atrodas vairākstāvu īres nami.

Ielu savienojumiLabot

Akmeņu iela ir savienota ar šādām ielām:

Ievērojamas ēkasLabot

  • Mūkusalas ielā 3 atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka ("Gaismas pils").
  • Akmeņu ielā 17 atrodas ugunsdzēsēju depo, celts 1886. gadā, arhitekts - Reinholds Georgs Šmēlings. Pēc Otrā pasaules kara ēkā atradās Ļeņina rajona ugunsdzēsības daļa, mūsdienās - Zemgales priekšpilsētas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodaļa.
  • Akmeņu ielā 19 (agrākā adrese — Akmeņu iela 38) atrodas dzīvojamā ēka, kādreizējās Rīgas—Jelgavas dzelzceļa pasažieru stacijas ēkas vidusdaļa.
 
Ēka Akmeņu ielā 19, bijusī Jelgavas dzelzceļa līnijas pasažieru stacija

Sabiedriskais transportsLabot

No 2015. gada 1. novembra pa Akmeņu ielu kursē 23. maršruta autobusi. Vēl posmā no Valguma ielas līdz Jelgavas ielai kursē trolejbusi no un uz 2. trolejbusu parku Jelgavas ielā.

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
  2. Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
  3. Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. Apgāds Priedaines, 2001, 89.—90. lpp.

Ārējās saitesLabot