Ninīve

sena pilsēta Divupē
Šis raksts ir par pilsētu Irākā. Par bijušo pilsētu Kurzemē skatīt rakstu Dārte.

Ninīve (akadiešu: Ninwe; sīriešu: ܢܸܢܘܵܐ; arābu: نينوى, Nīnawa, kurdu: نەینەوا, ivritā: נִינְוֵה, Nin'veih; grieķu: Νινευή, Nineuē; Naynuwa; turku: Ninova, persiešu: نینوا, latīņu: Nineve) ir sena pilsēta Divupē, atrodas mūsdienu Irākas Mosulas pilsētā. Atradās Tigras upes kreisajā krastā.

Ninīve
Ninīve mūsdienās
Ninīve (Irāka)
Ninīve
Ninīve
Atrašanās vieta Valsts karogs: Irāka Irāka
Reģions Tuvie Austrumi
Koordinātas 36°21′34″N 43°09′10″E / 36.35944°N 43.15278°E / 36.35944; 43.15278Koordinātas: 36°21′34″N 43°09′10″E / 36.35944°N 43.15278°E / 36.35944; 43.15278
Platība 7,5 km2
Vēsture
Dibināšana ap 6000. gadu p.m.ē.
Pamešana 13. gadsimts
Piezīmes
Izrakumi no 1820. gada

Atradusies svarīgu ziemeļu — dienvidu un austrumu — rietumu tirdzniecības ceļu krustojumā. Bija Asīrijas galvaspilsēta no 705. līdz 612. gadam p.m.ē. Apmēram 50 gadus bija lielākā pilsēta pasaulē. Valdnieka Ašurbanipala valdīšanas laikā (7. gadsimts p. m.ē.) Ninīvē tika izveidota Ašurbanipala bibliotēka, kurā tika uzglabātas vairāk nekā 20 000 plāksnītes ķīļrakstā,[1][2][3] tai skaitā "Poēma par Gilgamešu". 612. gadā p.m.ē. Ninīve tika sagrauta (to izdarīja Babilonijas un Mēdijas karaspēks).[3] Vairākas reizes tikusi pieminēta Bībelē — gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā.

Pirmā persona, kas apsekojusi un kartējusi Ninīvi, bija arheologs Klaudiuss Ričs (Claudius J. Rich) — 1820. gadā, darbu vēlāk pabeidza Fēlikss Džonss (Felix Jones), kas to arī publicēja 1854. gadā. Vēlāk šeit notikuši vairāki arheoloģiskie izrakumi.

2015. gada februārī Ninīves senpilsētu nopostīja Islāma valsts kaujinieki.[4]

  1. Pasaules vēstures atlants 1. Zvaigzne ABC. 2002. 31. lpp. ISBN 9984-17-828-5.
  2. «The Library of Ashurbanipal». Britishmuseum.org. Skatīts: 2014. gada 7. novembrī.
  3. 3,0 3,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 198. lpp.
  4. ISIS has blown up the historic wall of Nineveh Arhivēts 2015. gada 11. martā, Wayback Machine vietnē. speisa.com

Ārējās saites

labot šo sadaļu