Nīcgales katoļu baznīca

Romas katoļu baznīca Latvijā

Nīcgales Dievmātes dzimšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta Buivīšu ciemā, aptuveni pusotru kilometru uz rietumiem no Nīcgales ciema.

Nīcgales Dievmātes dzimšanas Romas katoļu baznīca
Nīcgales katoļu baznīca
Nīcgales baznīca (Latvija)
Nīcgales baznīca
Nīcgales baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Augšdaugavas novads, Nīcgales pagasts, Buivīši
Koordinātas 56°08′20″N 26°20′25″E / 56.13889°N 26.34028°E / 56.13889; 26.34028Koordinātas: 56°08′20″N 26°20′25″E / 56.13889°N 26.34028°E / 56.13889; 26.34028
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1924
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Jānis Smirnovs
Mājaslapa www.katolis.ucoz.lv
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils neogotika
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1863
Specifikācija
Garums 30m
Platums 15m
Būvmateriāli apmesti ķieģeļi

Nīcgales pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1803. gadā. Tā pastāvēja tikai sešdesmit gadus, jo 1863. gadā muižkungs Heinrihs Plāters-Zībergs tās vietā uzbūvēja jaunu mūra baznīcu. Pirmā pasaules kara laikā baznīca cieta, tai bija noplēsts jumts, sašautas sienas un velves, sapostītas ērģeles, cietis altāris un tornis. Pēc kara, prāvesta Ignacija Miškinisa vadībā baznīcu sāka atjaunot. Tika salabots lielais altāris, ambons, biktskrēsls, lekcijas pusē uzcēla jaunu sānu altāri, kurā ievietoja Jaunavas Marijas gleznu, salaboja sienu un velvju bojājumus, ielika logus. Prāvesta Jāzepa Janoviča kalpošanas laikā dievnamam uzlika melnā skārda, bet tornim cinkotā skārda jumtu. Nākamā prāvesta Jāņa Kazenasa laikā tika izveidots apmetums dievnama ārpusē un iekšpusē veikti krāsošanas darbi, kā arī ap baznīcu uzcelts žogs. 1924. gada 15. jūlijā arhibīskaps Antonijs Springovičs baznīcu konsekrēja Dievmātes dzimšanas godam.[2]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Jānis Smirnovs.[1] Nīcgales draudze veidojās jau 18. gadsimta vidū, kad tā vēl ietilpa Līksnas draudzē, bet vēlāk tā bija Līksnas filiāle. Par patstāvīgu draudzi tā kļuva 1920. gadā. Draudzei ir viena Nīcgales kapsēta.

Draudzes lielākie svētki

labot šo sadaļu

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētās ģimenes atlaidas, Svētā Jura mocekļa diena, Svētā Antona no Padujas diena, Svētā Jāņa Kristītāja diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas Eņģeļu karalienes svētki (40 stundas).

Tehniska informācija

labot šo sadaļu

Nīcgales baznīca ir pseidogotikas mūra viennavas celtne ar vienu torni, skārda jumtu un flīžu grīdu. Tā ir 30 metrus gara un 15 metrus plata. Apkārt baznīcai ir dārzs, ap to no akmeņiem mūrēts žogs.[3]

Baznīcā ir četri gotiska stila altāri. Galvenajā altārī ir ievietota kokā veidota Krustā Sistā statuja, koktēlnieces Aneles Balules darbs. Aplūkojamas ir ērģeles ar neogotisku prospektu.[4]

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 6. janvārī.
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 273.lpp.
  3. www.vietas.lv
  4. Zudusī Latvija — Nīcgales katoļu baznīca