Nātrija hidrogēnkarbonāts
- Šis raksts ir par dzeramo sodu. Par citām jēdziena soda nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Nātrija hidrogēnkarbonāts (NaHCO3) jeb dzeramā soda[1] ir nātrija un ogļskābes skābais sāls. NaHCO3 ir balta, sausā gaisā stabila pulverveida viela ar iesāļu, ziepjainu garšu. Ūdenī šķīst samērā slikti, šķīdumam raksturīga viegli sārmaina reakcija (to var noteikt ar metiloranžo, bet pie 0°C nevar ar fenolftaleīnu).[2] Šķīst acetonā, nešķīst etanolā.
Nātrija hidrogēnkarbonāts | |
---|---|
Nātrija hidrogēnkarbonāta formulvienības struktūrformula Dzeramās sodas pulveris | |
Citi nosaukumi |
nātrija bikarbonāts, nātrija hidrokarbonāts, Bulriha sāls, nātrija skābais karbonāts, divogļskābais nātrijs |
CAS numurs | 144-55-8 |
Ķīmiskā formula | NaHCO3 |
Molmasa | 84,007 g/mol |
Blīvums | 2200 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 50 °C (sadalās) |
Viršanas temperatūra | 851 °C (nātrija karbonātam) |
Šķīdība ūdenī |
9 g/100 mL 69 g/L (0 °C) 96 g/L (20 °C) 165 g/L (60 °C) 236 g/L (100 °C) |
Atrašanās dabā
labot šo sadaļuAtrodams minerālu nahkolīta NaHCO3 un trona Na2CO3·NaHCO3·2H2O sastāvā.
Iegūšana
labot šo sadaļuNātrija hidrogēnkarbonāts ir starpprodukts nātrija karbonāta iegūšanā pēc Solveja metodes.
Var iegūt, laižot oglekļa dioksīdu cauri aukstam piesātinātam nātrija karbonāta šķīdumam:
Na2CO3 + CO2 + H2O → 2NaHCO3
Karsējot nātrija hidrogēnkarbonātu, šī reakcija norisinās pretējā virzienā.
Īpašības
labot šo sadaļuTā kā ogļskābe ir ļoti vāja, nestabila skābe, dzeramajai sodai reaģējot ar citām skābēm, izdalās CO2:
Ūdens šķīdumos notiek hidrolīze, kas dod sārmainu šķīduma reakciju:
- HCO3− + H2O → H2CO3 + OH−
Reaģē ar bāzēm, rodoties karbonātiem:
- NaHCO3 + NaOH → Na2CO3 + H2O
Karsējot sadalās par nātrija karbonātu, ūdeni un ogļskābo gāzi:
- 2 NaHCO3 → Na2CO3 + H2O + CO2
Augstā temperatūrā sadalās arī radies nātrija karbonāts:
- Na2CO3 → Na2O + CO2
Izdala ogļskābo gāzi arī no ūdens šķīduma (istabas temperatūrā lēnām, sildot reakcija notiek arvien straujāk).
Izmantošana
labot šo sadaļuPārtikas rūpniecībā lieto kā mīklas irdinātāju, jo dzeramā soda viegli izdala ogļskābo gāzi. Medicīnā NaHCO3 šķīdumu izmanto ādas vai acu skalošanai, ja gadījies apdedzināties ar skābēm. Lieto arī kuņģa sulas skābuma samazināšanai (Bulriha sāls) un kuņģa skalošanai dažos saindēšanās gadījumos (jālieto uzmanīgi, jo gāzes izdalīšanās var izraisīt kuņģa perforāciju).[3] Ķīmijā lieto buferšķīdumu pagatavošanai. Izmanto arī pulvera ugunsdzēšamo aparātu uzpildīšanai.
Alternatīvajā medicīnā dzeramā soda dažreiz tiek uzskatīta par zālēm pret vēzi. Uzskats cēlies no itāļu ārsta Tulio Simončīni (Tullio Simoncini) teorijas, ka vēzi izraisa sēnītes Candida albicans infekcija, ko varot ārstēt ar dzeramās sodas injekcijām. Tam nav zinātniska pamatojuma un ārstēšanai nav pierādītas efektivitātes.[4]
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm — nātrija hidrogēnkarbonāts
- ↑ Г. Реми. Курс неорганической химии. Том I. М:, Издательство иностранной литературы, 1963, 222. lpp. (krieviski)
- ↑ NĀTRIJA HIDROKARBONĀTS
- ↑ «Sodium Bicarbonate». American Cancer Society. 2008. gada 28. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. februāris. Skatīts: 2013. gada 19. februāris.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: nātrija hidrogēnkarbonāts |