Fenolftaleīns

ķīmisks savienojums

Fenolftaleīns20Н14O4) ir trifenilmetāna grupas krāsviela. Tas ir pH indikators, kas sārmainā vidē maina krāsu no bezkrāsainas uz purpurvioletu. Koncentrētos sārmos tas no jauna kļūst bezkrāsains, bet koncentrētās skābēs veido oranžsarkanu katjonu. Tīrā veidā fenolftaleīns ir balta pulverveida viela, kas slikti šķīst ūdenī, bet labi — spirtā un ēterī.

Fenolftaleīns

Fenolftaleīna nejonizētās formas struktūrformula

Fenolftaleīna molekulas modelis

Fenolftaleīna paraugs
Citi nosaukumi 2,4'-dioksiftalofenons,
3,3-bis-(4-hidroksifenil)ftalīds),
purgēns
CAS numurs 77-09-8
Ķīmiskā formula С20Н14O4
Molmasa 318,31 g/mol
Blīvums 1300 kg/m3
Kušanas temperatūra 261—263 °C
Viršanas temperatūra sadalās
Šķīdība ūdenī 400 mg/l

Vēsture labot šo sadaļu

Fenolftaleīnu pirmais ieguvis vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts Ādolfs fon Beiers 1871. gadā.

Iegūšana labot šo sadaļu

Fenolftaleīnu iegūst kondensācijas reakcijā starp fenolu un ftalskābes anhidrīdu 105—110 °C temperatūrā cinka hlorīda vai koncentrētas sērskābes klātienē. Pateicoties šim iegūšanas paņēmienam, ir radies vielas triviālais nosaukums.

 

Īpašības labot šo sadaļu

Sakausējot fenolftaleīnu kopā ar nātrija hidroksīdu, rodas 4,4'-dihidroksibenzofenons, bet sildot kopā ar koncentrētu sērskābi — fenols un 2-hidroksiantrahinons.

Fenolftaleīns maina krāsu atkarībā no vides pH. Tabulā dotas aptuvenas pH robežas, pie kādām pastāv dažādas fenolftaleīna formas. Mainoties vides skābumam, šīs formas pakāpeniski pāriet viena otrā.

Forma H3In+ H2In In2− In(OH)3−
Struktūrformula        
pH 0—3 4—7 8—10 12—14
Vides reakcija stipri skāba vāji skāba un neitrāla sārmaina stipri sārmaina
Krāsa Oranža Nav krāsas Purpurvioleta Nav krāsas
Attēls    

Izmantošana labot šo sadaļu

Etanola šķīduma veidā izmanto analītiskajā ķīmijā ūdens šķīdumu titrēšanai. Fenolftaleīns kopā ar metilsarkano, bromtimolzilo un timolzilo ietilpst universālā indikatora sastāvā.[1]

Medicīnā fenolftaleīnu izmanto par caurejas līdzekli ar nosaukumu purgēns (arī darolakss, laksogēns, merilakss, purgofēns, trilakss). Purgēns uzsūcas tievajā zarnā, bet izdalās resnajā zarnā. Kairinot resnās zarnas receptorus, tas izraisa caureju. Caureju izraisošā iedarbība tika atklāta nejauši — Ungārijas valdība lika pievienot šo vielu mākslīgiem sliktas kvalitātes vīniem, lai tos varētu viegli identificēt (pievienojot šādam vīnam sārmu, tas nokrāsojas rozā krāsā) un atšķirt no oriģinālā ungāru vīna (tokajieša). Cilvēkiem, kas dzēra šādu vīnu, bieži radās caureja. Mūsdienās vairākās valstīs fenolftaleīnu medicīnā vairs nelieto, jo tam ir iespējamas kancerogēnas īpašības.[2]

 
Animācija, kas parāda dažādās no pH atkarīgās reakcijas: H3In+ → H2In → In2− → In(OH)3−

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Universal Indicator». ISCID Encyclopedia of Science and Philosophy. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 25. septembris.
  2. Indulis Purviņš, Santa Purviņa. Praktiskā farmakoloģija. Rīga : Zāļu infocentrs, 2011, 598.—599. lpp. ISBN 978-9984-854-20-5