Sunnītu islāms

Sunnītu islāms jeb Sunnisms (arābu valodā: أهل السنة والجماعة [ahl as-sunnah wa `l-ʒama:h], parauga (Muhameda) un sabiedrības cilvēki) ir piekritēju skaita un teritorijas ziņā lielākais islāma atzars. Vārds sunnisms ir atvasinājums arābu vārdam sunna (arābu valodā: سنة [sunnah]), kas apzīmē pravieša Muhameda vārdus un darbus, jeb paraugu. Sunnisma sekotāji sunnīti atzīst Abū Bekru kā pirmo kalifu (632–634) pēc Muhameda, jo viņu izvēlēja šurā (arābu valodā: شورا [ʃura]). Viena no galvenajām iezīmēm sunnismam ir tas, ka šura ir augstāka par kalifātu.

Daļa no kategorijas: Islāms Ticības uzskati (akīda) Dievs · Islāma monoteisms Eņģeļi  · Dieva Grāmatas Nākamā dzīve · Kadars Muhameds · Pārējie pravieši Prakse Ticības apliecinājums · Lūgšana Gavēnis · Labdarība · Svētceļojums Svētie raksti un likumi Korāns · Sunna · Hadīts Fikhs · Šariats Vēsture un vadītāji Vēstures hronoloģija · Sahaba Sunnīti · Šiīti Kalamisti · Sūfiji Rašidūni · Šiītu imāmi Kultūra un sabiedrība Pētniecība · Dzīvnieki · Māksla Kalendārs · Bērni Demogrāfija · Svētki Mošejas · Filozofija Zinātne · Sievietes Politika · Sludināšana Islāms un citas reliģijas Kristietība · Jūdaisms Hinduisms · Sikhisms · Džainisms Skatīt arī Kritika · Islāmafobija Islāma terminu rādītājs

Izplatība

Sunnisma un šīisma izplatība. Sunnisms attēlots gaiši zaļā krāsā, bet šīisms — tumši zaļā

Demogrāfijas speciālistiem ir gandrīz neiespējami pateikt skaidrus datus par sunnisma un šīisma izplatību starp musulmaņiem. Vairākās islāma valstīs nav pieejami šādi dati. Attiecīgā atzara piekritēju skaitu nosaka pēc tā, kāds no šiem atzariem ir izplatītākais konkrētajā valstī un, pieskaitot visus musulmaņus šim vairākuma atzaram.

Tādēļ dažādos avotos minētie šiītu skaitļi var atšķirties, sākot no 7,5%, līdz pat 10%.

Sunnītu tiesību skolas (madhhab)

Tiesību sistēmu islāmā sauc par šariatu. Šariata pamatā ir Korāns un Sunna, bet dažādu likumu interpretāciju piekritēji, neskatoties uz atšķirībām savos uzskatos, iet visi uz vienām un tām pašām mošejām.

Sunnismā pastāv četras tiesību skolas, kuru nosaukumu pamatā ir to pamatlicēju vārdi:

• hanafītu skola, kuras dibinātājs bija Irākā dzimušais Abu Hanifa (699-767). Šai skolai seko vairums ticīgo Bangladešā, Pakistānā, Indijā un Turcijā.
• mālikītu skola, kuras dibinātājs bija Maliks ibn Abass (mir. 795. g.). Viņš savas idejas attīstīja Medīnā, kur, iespējams, pazina kādu no pēdējiem dzīvajiem pravieša Muhameda līdzgaitniekiem. Viņa doktrīnas ir apkopotas muvatā, kuras atzīst vairums musulmaņu Āfrikā, izņemot Ēģiptes dienvidos, Zanzibārā un Dienvidāfrikā.
• šafiītu skola, kuras dibinātājs bija Muhameds Idrīss aš-Šafiī (mir. 820. g.). Viņš savu mācību sludināja Irākā un Ēģiptē, bet mūsdienās šīs skolas piekritēji atrodami Indonēzijā, Ēģiptes dienvidos, Malaizijā un Jemenā.
• hanbalistu skola, kuras dibinātājs bija Bagdādē dzimušais Ahmads ibn Hanbals (780-855). Sākotnēji viņš padziļināti studēja šafiītu skolu, bet vēlāk, pat neskatoties uz sodu izciešanu, viņš uzskatīja, ka Korāns ir nepabeigts. Šīs skolas piekritēju vairums atrodas Arābijas pussalā.

Neskatoties uz savstarpējām atšķirībām sunnītu tiesību skolu starpā, sunnīti tās uzskata par vienlīdz svarīgām. Pastāv vēl citas skolas, bet tām ir neliels sekotāju skaits un vairākas tieši šā iemesla dēļ beidz pastāvēt.

Šariata interpretācija, kuras rezultātā tiek atvasināti dažādi noteikumi (piemēram, par lūgšanu kārtību), tiek saukta par fikh (saprašana). Fikh interpretācijai tiek lietots māzhāb (izraudzītais ceļš). Ar šim metodēm pievēršas konkrētiem pierādījumiem (šafiītu un hanbalistu skolas) vai no konkrētiem pierādījumiem atvasinātiem vispārējiem principiem (hanafītu un mālikītu skolas). Šādas šariata tulkošanas metodes imami sāka praktizēt islāma pastāvēšanas pirmajos četros gadsimtos un kopš tā laika tās nav mainījušās. Mainoties sociālajai un ekonomiskajai videi, ir izstrādātas jaunas fikh metodes. Piemēram, kad musulmaņi pirmo reizi nonāca saskarē ar tabaku, tā tika pasludināta par nevēlamu dēļ tās smaržas, bet kad mediķi pierādīja tās kaitīgumu veselībai, tad tabakas statusu mainīja uz aizliegtu. Mūsdienās fikh metodi lieto tādu darbību klasificēšanai, kā nelegāla programmatūras lejupielādēšana datorā un organismu klonēšana. Galvenasi princips šajā tiesību sistēmā ir tas, ka pats šariats nemainās, bet pastāvīgi mainās fikh interpretācija.

Māzhāb nav atsevišķi, nošķirti šariata interpretācijas virzieni, jo viens tiesību speciālists var pārstāvēt arī visus četrus māzhāb, it īpaši lielākās apdzīvotās vietās. Šādos gadījumos šis tiesību speciālists sniedz padomus jebkuram musulmanim, atkarībā no tā, kuru tiesību skolu konsultējamais pārstāv.

Vairāki sunnīti uzskata, ka katram musulmanim jāizvēlas tikai viens māzhāb un tam jāseko visos gadījumos. Ārkārtējā gadījumā, kad nav iespējams sekot savas skolas mācībai, ir pieļaujama atkāpe (rukhsa) un citas skolas mācības piemērošana. Mūsdienās liela daļa sunnītu neseko nevienam no māzhāb un daļa salafistu uzskata, ka nav pilnībā jāievēro māzhāb un ir tikai jāseko principiem, kas noteikti Korānā un Sunnā, jo tie ir primārie islāma tiesību avoti.

Saites

• Islamic Law Infobase
• University of Southern California, Compendium of Muslim Texts
• Fiqh al-Akbar by Imam Abu Hanifah
• Muwatta by Imam Malik
• Searchable Ar-Risala, Imam Shafi'i
• Imams Ahmads ibn Hanbals, Sunnsima pamati
• Metodoloģija islāma tiesību zinātnē (Usul al-Fiqh), Taha Jabir Al 'Alwani