Abū Bekrs

Abū Bekrs (arābu: أبو بكر, dzimis 573. gadā, miris 634. gadā) bija pirmais sunnītu islāma kalifs pēc Muhameda nāves.[1] Bekrs bija Muhameda sievas tēvs un vecākais dzimtas vīrietis.

Persiešu miniatūra, kurā redzams kā padotie dod svinīgo zvērestu Abū Bekram. Pa labi no viņa redzams Umars Ibnelhatābs

Bekrs bija viens no tā sauktiem četriem "Taisni vadītajiem kalifiem", esot bijis kara vadonis, rakstītpratējs un arī nodarbojies ar Korāna pierakstīšanu.[2] Abū Bekrs valdīja no 632. līdz 634. gadam. Atrodoties uz nāves gultas, par savu pēcteci Abū Bekrs izvēlējās Umaru Ibnelhatābu.

AtsaucesLabot

  1. «Biogrāfija (angliski)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 13. maijā.
  2. Leons Taivans, Tuvo Austrumu civilizācija: arābi, islāms, halifāts, (83. lpp.), ISBN 978-9984-46-309-4.