Atvērt galveno izvēlni

Muroma (krievu: Му́ром, varjagu: Móramar) ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Vladimiras apgabala austrumu daļā pie Okas upes. Tā atrodas 290 km uz austrumiem no Maskavas un 137 km no apgabala galvaspilsētas Vladimiras. Viens no starptautiskā tūrisma centriem Krievijā.

Muroma
Muroma
Ģerbonis: Muroma
Ģerbonis
Muroma (Krievija)
Muroma
Muroma
Atrašanās vieta Krievijā
Koordinātas: 55°34′21″N 42°03′05″E / 55.57250°N 42.05139°E / 55.57250; 42.05139Koordinātas: 55°34′21″N 42°03′05″E / 55.57250°N 42.05139°E / 55.57250; 42.05139
Pirmo reizi minēta 862
Platība
 • Kopējā 44 km2
Iedzīvotāji
 • kopā 109 000
Laika josla UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa [1]
Muroma Vikikrātuvē

VēstureLabot

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka jau pirms 9. gadsimta šeit atradies muromiešu pilskalns. Iespējams, ka muromiešu nosaukums cēlies no senāka baltu valodu vārda (lietuviešu: murmėti, latviešu: murmināt).[1] Slāvu cilšu ienācēji šo zemi sauca par Zaļesji ("aizmežu zemi"). Muroma pirmo reizi pieminēta Nestora hronikā:

Nestora hronikas vēstījums par 862. gada notikumiem:

Un izvēlējās trīs brāļus ar viņu dzimtām, un ņēma sev līdzi visus rūsus, un atnāca un vecākais, Ruriks, apmetās Novgorodā, bet otrs, Siņeuss Beloozerā, bet trešais, Truvors, Izborskā. Un no tiem varjagiem sākās Krievzeme. Novgorodieši ir varjagu cilmes ļaudis, bet pirms tam bija slāvi. Pēc diviem gadiem nomira Siņeuss un viņa brālis Truvors. Un visu varu saņēma Ruriks, un sāka izdalīt saviem vīriem pilsētas - tam Polocku, šim Rostovu, citam Beloozeru. Tajās pilsētās varjagi ir ienācēji, bet pamatiedzīvotāji Novgorodā ir slāvi, Polockā kriviči, Rostovā merieši, Beloozerā vesi, Muromā muromieši, un par tiem visiem valdīja Ruriks.


No 1010. gada tā bija Muromas dalienas kņazistes galvaspilsēta, kas pakļāvās Čerņigovas kņaziem, vēlāk Rjazaņas kņaziem. 1239. gadā Muromu pakļāva mongoļi un hans Batu iekļāva to Zelta ordas lielvalsts sastāvā. 1393. gadā hanu vietvaldis Maskavas lielkņazs Vasilijs I pakļāva Muromu Maskavijas varai. 1552. gadā no Muromas Krievijas caristes karaspēks uzbruka Kazaņas hanistei.

AtsaucesLabot

  1. Откупщиков Ю. В. Древняя гидронимия в бассейне Оки // Балто-славянские исследования. XVI : сб. — М.: Индрик, 2004. — С. 102.