Firefox
Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Firefox (angļu: firefox — ‘ugunslapsa’), arī Mozilla Firefox, ir brīvā un atvērtā koda tīmekļa pārlūkprograma, kuru izstrādā un uztur Mozilla Corporation. 2011. gada septembrī to lietoja 25% pasaules interneta lietotāju.[2][3][4] Tas padara Firefox par otru populārāko tīmekļa pārlūkprogrammu pēc Internet Explorer.[5]
![]() | |
---|---|
![]() Firefox 89.0 Arch Linux operētājsistēmā | |
Sākotnējais autors | Mozilla Corporation |
Izstrādātājs |
Mozilla Corporation Mozilla Foundation |
Sākotnējā versija | 2004. gada 9. novembrī |
Izstrādes statuss | Aktīva |
Progr. valoda | C++, JavaScript, CSS, HTML, C, Rust[1] |
Dzinējs |
![]() |
Operētājsistēma | Vairākplatformu |
Izmērs |
17 MB (Windows) 31 MB (Mac OS X) 21 MB (Linux) 19 MB (Android) 75 MB (pirmkods) |
Valoda | Vairāk nekā 70 valodas |
Veids | Interneta pārlūks |
Licence | MPL/GPL/LGPL/Mozilla EULA |
Repozitorijs |
![]() |
Tīmekļa vietne |
www |
Lai lietotājs varētu apskatīt tīmekļa lappuses ar Firefox, tajā tiek lietota Gecko atklātā koda izkārtojuma programma, kas realizē gan dažus pašreizējos tīmekļa standartus, gan sniedz arī citas raksturīgās iezīmes, kuras ir paredzēts iekļaut nākamajā standartu papildinājumā.
Firefox programmā ir iekļauta cilņu pārlūkošana, vārdu pareizrakstības kļūdu labotājs, "dzīvās" grāmatzīmes (live bookmarks), lejupielādes pārvaldnieks un integrēta meklēšanas sistēma, kas izmanto lietotāja izvēlēto meklētājprogrammu. Funkcijas var pievienot, lietojot papildinājumus, kurus ir veidojuši tā sauktie trešās puses attīstītāji — lietotāji, kuriem nav tieša sakara ar Firefox veidotājiem[6]; paši populārākie ir AdBlock Plus (bloķē reklāmas), Video DownloadHelper (lejupielādē media failus), Firebug (rīks izstrādātājiem), Greasemonkey (weblapu modifikators), Download Statusbar (lejupielādes funkcijas) un NoScript (bloķē skriptus un spraudņus).[7]
Firefox darbojas Microsoft Windows, OS X, Linux, un vairākās citās operētājsistēmās. Tā šobrīdējā stabilā izlaides versija ir 18.0, izdota 2013. gada 8. janvārī.[8] Firefox pirmkods ir brīvprogrammatūra, izdota ar trim licencēm: GPL/LGPL/MPL.
VēstureLabot
Deivs Hiats un Bleiks Ross sāka strādāt pie Firefox kā eksperimentāla Mozilla projekta atzara. Viņi uzskatīja, ka Netscape komerciālās prasības un izstrādātāju radītā iespēju pārbagātība mazināja Mozilla pārlūkprogrammas lietojamību.[9] Viņi radīja patstāvīgu pārlūkprogrammu, ar kuru vēlējās aizstāt Mozilla Suite. 2003. gada 3. aprīlī Mozilla organizācija paziņoja par plāniem pievērsties Firefox un Thunderbird izstrādei, bet Mozilla Suite atstāt otrajā plānā.[10]
Firefox projekts piedzīvoja vairākas vārda izmaiņas. Sākumā saukts Phoenix, bet tika pārdēvēts zīmola nesaskaņu dēļ ar Phoenix Technologies. Savukārt tā jaunais vārds Firebird izraisīja asu reakciju no Firebird brīvās datubāzes programmatūras projekta. Atbildot, Mozilla pamatlicēji paziņoja, ka pārlūkam vienmēr jābūt priekšā "Mozilla", lai nebūtu pārpratumu ar datubāzes programmatūru. Turpmākais spiediens no Firebird projekta lietotāju kopienas piespieda Mozilla mainīt pārlūkprogrammas nosaukumu; 2004. gada 9. februārī Mozilla Firebird kļuva par Mozilla Firefox, bieži vienkārši saukta par Firefox. Mozilla dod priekšroku saīsinājumam Fx vai fx, tomēr nosaukums tiek biežāk saīsināts kā FF.[11]
Firefox projekts pieredzējis daudzas versijas pirms 1.0 izlaišanas 2004. gada 9. novembrī. Pēc vairākām stabilitātes un drošības pārbaudēm, Mozillas pamatlicēji izdeva savu pirmo lielo atjauninājumu, Firefox versiju 1.5, 2005. gada 29. novembrī. 2006. gada 24. oktobrī Mozilla izlaida Firefox 2. Šī versija nāca ar zīmotņu jauninājumu, papildinājumu pārvaldniekam, interfeisam, meklēšanas dziņiem, jaunu sesiju atjaunošanas iespēju, iekšējo vārdu kļūdu labotāju un aizsardzību pret pikšķerēšanu.
AtsaucesLabot
- ↑ Serdar Yegulalp. «Mozilla binds Firefox's fate to the Rust language». InfoWorld, 2017. gada 3. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. augusts. Skatīts: 2017. gada 19. augusts.
- ↑ «Global Web Stats». W3Counter. Awio Web Services LLC. Skatīts: 2011-09-29.
- ↑ «Top 5 Browsers». StatCounter Global Stats. StatCounter. Skatīts: 2011-09-29.
- ↑ «Web browsers (Global marketshare)». Clicky. Roxr Software Ltd. Skatīts: 2011-09-29.
- ↑ «Tīmekļu pārlūkprogrammu tirgus sadalījums 2008. gada aprīlī (Top Browser Market Share for April, 2008)» (angliski). Net Applications. Skatīts: 2008-05-08.
- ↑ «Firefox papildinājumi (Firefox Add-ons)» (angliski). addons.mozilla.org.[novecojusi saite]
- ↑ Most popular Firefox Add Ons Archived 2012. gada 17. oktobrī, Wayback Machine vietnē.. Retrieved 2012-11-01
- ↑ «Firefox 18.0 Release Notes». Mozilla. Skatīts: 2013-01-09.
- ↑ Ben Goodger. «Where Did Firefox Come From?». Inside Firefox, 2006-02-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-06-23. Skatīts: 2007-01-24. Archived 2011-07-17 Wayback Machine vietnē.
- ↑ Brendan Eich; David Hyatt. «mozilla development roadmap». Mozilla, 2003-04-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005-06-18. Skatīts: 2007-01-24.
- ↑ «Firefox 1.5 Release Notes». mozilla.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-07-04. Skatīts: 2008-01-03.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mozilla Firefox |
- Oficiālā mājaslapa (angliski)