Vikipēdija

Firefox

brīvā un atvērtā pirmkoda tīmekļa pārlūkprograma
(Pāradresēts no Mozilla Firefox)

Firefox (angļu: firefox — ‘ugunslapsa’), arī Mozilla Firefox, ir brīvā un atvērtā koda tīmekļa pārlūkprograma, kuru izstrādā un uztur Mozilla Foundation un tās meitasuzņēmums Mozilla Corporation.

Mozilla Firefox
Mozilla Firefox
Firefox 89.0 Arch Linux operētājsistēmā
Sākotnējais autors Mozilla Corporation
Izstrādātājs Mozilla Corporation
Mozilla Foundation
Sākotnējā versija 2004. gada 9. novembrī
Izstrādes statuss Aktīva
Progr. valoda C++, JavaScript, CSS, HTML, C, Rust[1]
Dzinējs
  • Gecko
  • Quantum
  • SpiderMonkey
Labot šo Vikidatos
Operētājsistēma Vairākplatformu
Izmērs 17 MB (Windows)
31 MB (Mac OS X)
21 MB (Linux)
19 MB (Android)
75 MB (pirmkods)
Valoda Vairāk nekā 70 valodas
Veids Interneta pārlūks
Licence MPL/GPL/LGPL/Mozilla EULA
Repozitorijs
Labot šo Vikidatos
Tīmekļa vietne www.firefox.com

Tīmekļa lappušu attēlošanai Firefox izmanto atvērtā pirmkoda "Gecko" dzinēju, kas iekļauj mūsdienu, un vēl gaidāmus interneta lapu standartus. "Gecko" arī ir izstrādāts "Mozilla Foundation"[2] Mozilla strādā pie jauna pārlūka dzinēja zem nosaukuma "Quantum", kas sola uzlabojumus lietotāja saskarni un ātrdarbībai.[3]

Firefox ir pieejams uz Windows, MacOS, un Linux, kā arī uz Android un IOS mobilajām operētājsistēmām. Tomēr, tāpat, kā visi trešo pušu pārlūki uz IOS, arī Firefox IOS versija ir spiesta izmantot Apple izstrādāto "WebKit" dzinēju, "Gecko" vietā. Neoficiālas versijas pieejamas arī vairākām UNIX tipa operētājsistēmām.

Firefox pirmkods ir brīvprogrammatūra, izdota ar trim licencēm: GPL/LGPL/MPL.

Funkcionalitāte

labot šo sadaļu

Firefox programmā ir iekļauta cilņu pārlūkošana, vārdu pareizrakstības kļūdu labotājs, "dzīvās" grāmatzīmes (live bookmarks), lejupielādes pārvaldnieks un integrēta meklēšanas sistēma, kas izmanto lietotāja izvēlēto meklētājprogrammu. Funkcijas var pievienot, lietojot papildinājumus, kurus ir veidojuši tā sauktie trešās puses attīstītāji — lietotāji, kuriem nav tieša sakara ar Firefox veidotājiem[4]; paši populārākie ir AdBlock Plus (bloķē reklāmas), Video DownloadHelper (lejupielādē media failus), Firebug (rīks izstrādātājiem), Greasemonkey (weblapu modifikators), Download Statusbar (lejupielādes funkcijas) un NoScript (bloķē skriptus un spraudņus).[5]

Vēsture

labot šo sadaļu

Deivs Hiats un Bleiks Ross sāka strādāt pie Firefox kā eksperimentāla Mozilla projekta atzara. Viņi uzskatīja, ka Netscape komerciālās prasības un izstrādātāju radītā iespēju pārbagātība mazināja Mozilla pārlūkprogrammas lietojamību.[6] Viņi radīja patstāvīgu pārlūkprogrammu, ar kuru vēlējās aizstāt Mozilla Suite. 2003. gada 3. aprīlī Mozilla organizācija paziņoja par plāniem pievērsties Firefox un Thunderbird izstrādei, bet Mozilla Suite atstāt otrajā plānā.[7]

Firefox projekts piedzīvoja vairākas vārda izmaiņas. Sākumā saukts Phoenix, bet tika pārdēvēts zīmola nesaskaņu dēļ ar Phoenix Technologies. Savukārt tā jaunais vārds Firebird izraisīja asu reakciju no Firebird brīvās datubāzes programmatūras projekta. Atbildot, Mozilla pamatlicēji paziņoja, ka pārlūkam vienmēr jābūt priekšā "Mozilla", lai nebūtu pārpratumu ar datubāzes programmatūru. Turpmākais spiediens no Firebird projekta lietotāju kopienas piespieda Mozilla mainīt pārlūkprogrammas nosaukumu; 2004. gada 9. februārī Mozilla Firebird kļuva par Mozilla Firefox, bieži vienkārši saukta par Firefox. Mozilla dod priekšroku saīsinājumam Fx vai fx, tomēr nosaukums tiek biežāk saīsināts kā FF.[8]

Firefox projekts pieredzējis daudzas versijas pirms 1.0 izlaišanas 2004. gada 9. novembrī. Pēc vairākām stabilitātes un drošības pārbaudēm, Mozillas pamatlicēji izdeva savu pirmo lielo atjauninājumu, Firefox versiju 1.5, 2005. gada 29. novembrī. 2006. gada 24. oktobrī Mozilla izlaida Firefox 2. Šī versija nāca ar zīmotņu jauninājumu, papildinājumu pārvaldniekam, interfeisam, meklēšanas dziņiem, jaunu sesiju atjaunošanas iespēju, iekšējo vārdu kļūdu labotāju un aizsardzību pret pikšķerēšanu.

2011. gada septembrī to lietoja 25% pasaules interneta lietotāju.[9][10][11] Tolaik tas padarīja Firefox par otru populārāko tīmekļa pārlūkprogrammu pēc Internet Explorer.[12]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Serdar Yegulalp. «Mozilla binds Firefox's fate to the Rust language». InfoWorld, 2017. gada 3. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. augusts. Skatīts: 2017. gada 19. augusts.
  2. ↑ «Gecko Layout engine and Mozilla Firefox » Download Firefox». web.archive.org. 2010-06-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-06-15. Skatīts: 2023-08-22.
  3. ↑ «Introducing the New Firefox: Firefox Quantum - The Mozilla Blog». web.archive.org. 2018-06-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-27. Skatīts: 2023-08-22.
  4. ↑ «Firefox papildinājumi (Firefox Add-ons)» (angliski). addons.mozilla.org.[novecojusi saite]
  5. ↑ Most popular Firefox Add Ons Arhivēts 2012. gada 17. oktobrī, Wayback Machine vietnē.. Retrieved 2012-11-01
  6. ↑ Ben Goodger. «Where Did Firefox Come From?». Inside Firefox, 2006-02-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-06-23. Skatīts: 2007-01-24. Arhivēts 2011-07-17 Wayback Machine vietnē.
  7. ↑ Brendan Eich; David Hyatt. «mozilla development roadmap». Mozilla, 2003-04-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005-06-18. Skatīts: 2007-01-24.
  8. ↑ «Firefox 1.5 Release Notes». mozilla.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-07-04. Skatīts: 2008-01-03.
  9. ↑ «Global Web Stats». W3Counter. Awio Web Services LLC. Skatīts: 2011-09-29.
  10. ↑ «Top 5 Browsers». StatCounter Global Stats. StatCounter. Skatīts: 2011-09-29.
  11. ↑ «Web browsers (Global marketshare)». Clicky. Roxr Software Ltd. Skatīts: 2011-09-29.
  12. ↑ «Tīmekļu pārlūkprogrammu tirgus sadalījums 2008. gada aprīlī (Top Browser Market Share for April, 2008)» (angliski). Net Applications. Skatīts: 2008-05-08.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Firefox&oldid=3964553"