Programmatūras licence
Šim rakstam nav ievada vai ievadā nav definīcijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, uzrakstot skaidru apskatītā subjekta definīciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Iemesls: atsauci jāpievieno konkrētam apgalvojumam Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Atkarībā no to izmantošanas noteikumiem (licences), izšķir vairākus programmatūras tipus.[1]
KomercprogrammatūraLabot
Komercprogrammatūra ir programmatūra, kas ir jāiegādājas par maksu. Vienai un tai pašai programmatūrai var būt vairākas atšķirīgas cenas, atkarībā no tās izmantošanas mērķa, piemēram, mazāka cena izglītības iestādēm vai to iegādājoties kopā ar jaunu datortehniku. Kā komercprogrammatūras piemērus var minēt operētājsistēmu Microsoft Windows un biroja lietotņu pakotni Microsoft Office.
IzplatāmprogrammatūraLabot
Izplatāmprogrammatūra (shareware) ir programmatūra, kuru, lai pārbaudītu tās lietojamību, izplata bez maksas. Izplatāmprogrammatūru var lejupielādēt no interneta vai arī tā var tikt izplatīta kompaktdiskos. Izplatāmprogrammatūru var instalēt par brīvu un lietot noteiktu laiku. Lai programmatūru lietotu ilgāk, tā ir jāreģistrē. Parasti reģistrācija ir par maksu un tā dod tiesības iegūt arī programmas uzlabojumus un atbalstu. Šo programmatūru parasti var kopēt un nodot arī draugiem un kolēģiem, taču arī viņiem vēlāk būs nepieciešama reģistrācija. Ja pēc noteiktā laika perioda programma netiek reģistrēta, tās turpmāka lietošana ir nelikumīga, un tā ir jāatinstalē. Piemēram, arhivēšanas programmas WinZip un WinRar.
BrīvprogrammatūraLabot
Brīvprogrammatūra ir programmatūra, par kuru nav jāmaksā. Arī šai programmatūrai licencē var tikt noteiktas autortiesības, kurās norādīti programmas izmantošanas noteikumi.
Brīvprogrammatūrai ir vairāki veidi :
Bezmaksas programmatūra (freeware) ir datorprogrammas, ko lietotājs var izmantot bez maksas. Lai arī bezmaksas programmatūra iegūstama par brīvu, arī uz to attiecas autortiesības. Tas nozīmē, ka ar programmatūru nedrīkst veikt citas darbības kā tikai tās, ko autors ir norādījis licencē, piemēram, nedrīkst to pārdot. Bezmaksas programmatūras piemēri — arhivēšanas programma IzArc, datņu atjaunošanas programma Recuva.
Pastāv arī tā saucamās demonstrācijas jeb izmēģinājuma (demo vai trial) versijas, kas arī lietojamas par brīvu. Tās tiek izplatītas ar nolūku iepazīstināt lietotājus ar kādas jaunas programmas iespējām. Parasti programmas demonstrācijas versija nesatur visas pilnās versijas iespējas. Ja lietotājam programma ir iepatikusies, viņš var iegādāties pilno versiju par maksu, piemēram, Panda Anivirus Pro 2010 .
Brīvā programmatūra (free software) — programmatūra, kuru kopā ar tās pirmkodu bez maksas izplata lietotājiem. savukārt lietotāji to var lietot, modificēt un izplatīt tālāk, ja tie garantē, ka norādes uz sākotnējā izstrādājuma autora vārdu un autortiesībām netiek dzēstas vai mainītas un programmatūrā veiktās izmaiņas ir skaidri norādītas.
Atvērtā pirmkoda programmatūraLabot
Atklātā jeb atvērtā pirmkoda programmatūra (open source software) ir programmatūra, kuras pirmkods (programmas teksts) ir atklāti pieejams ne tikai tās veidotājiem, bet arī lietotājiem. Šādas programmatūras priekšrocība ir iespēja tās programmētājiem un lietotājiem jau programmas izstrādes gaitā attīstīt un pielāgot programmu specifisku uzdevumu risināšanai. Atklātā pirmkoda programmatūra ir, piemēram, operētājsistēma Linux un biroja lietotņu pakotne OpenOffice.org.
Atklātā pirmkoda programmatūrai izmanto dažāda tipa licences, kā arī to versijas, piemēram:
GPL (General Public License), kas ir viens no populārākajiem licences veidiem. Tas nosaka, ka pirmkods var tikt brīvi kopēts, izplatīts un modificēts, taču ikvienam, kurš to izmanto, jāsaglabā GPL licences tips un veiktie pārveidojumi jānodod koplietošanā citiem. BSD (Berkeley Software Distribution License), kas nosaka, ka lietotājs programmu var brīvi izmantot jebkuriem mērķiem, modificēt to un izplatīt tās kopijas, bet obligāti ir jābūt pieejamam pirmkodam.
AtsaucesLabot
- ↑ K. Veiss. Informātika pamatskolai (2011 izd.). Zvaigzne ABC, 2021. gada 18. decembrī. 6. lpp.