Vikipēdija

Microsoft Windows

Wikimedia projekta kategorija

Microsoft Windows ir uzņēmuma Microsoft radīta operētājsistēma personālajiem datoriem un serveriem. 1985. gadā Microsoft izstrādāja operētājsistēmu Windows kā papildinājumu MS-DOS. Tā bija kā atbilde uz tolaik parādījušos, jauno, kompānijas Apple datorsistēmu - Apple Macintosh, kurā jau tika izmantota grafiskā lietotāja saskarne (GUI). Microsoft Windows galu galā ir kļuvusi par dominējošo operētājsistēmu personālajiem datoriem.

Microsoft Windows
Izstrādātājs
Microsoft
Mājas lapa microsoft.com
Izlaidumi
Izlaišanas datums 20.11.1985.
(kā Windows 1.0) (info)
Kodola tips Hibrīda kodols
Valoda(s) Daudzvalodu
Atjaunošanas metode Windows Update
Atbalstītas platformas ARM, IA-32, x86-64, Itanium

Vēsture

labot šo sadaļu

Microsoft savas operētājsistēmas izstrādā divos paralēlos virzienos — pirmais virziens ir mājas lietotāji, bet otrs virziens ir profesionāli IT lietotāji. Šie divējādie virzieni drastiski ietekmē operētājsistēmu izstrādi — piemēram, mājas lietotāju versijās ir lielāks multimēdiju atbalsts, taču mazāks drošības un tīkla atbalsts. Turpretim profesionālajās versijās ir mazāks multimēdiju atbalsts, taču lielāka funkcionalitāte tīkla konfigurācijā un drošībā.

Pirmajai patstāvīgajai Microsoft Windows versijai — 1.0, kuru izlaida 1985. gada novembrī, bija maz funkciju un tādējādi tā neguva lielu popularitāti, turklāt tai vēl bija jāsacenšas ar Apple operētājsistēmu. Windows 1.0 patiesībā pat nevarētu nosaukt par operētājsistēmu, drīzāk par MS-DOS papildinājumu. Microsoft Windows 2.0 tika izlaista 1987. gada novembrī un tā guva lielāku popularitāti, nekā tās priekštece. Windows 2.03, kuru izlaida 1988. gada janvārī bija izmainīta operētājsistēma no vienkāršiem kantainiem logiem uz jau cits citu pārklājošiem logiem. Šī izmaiņa noveda pie tiesu darbiem starp Apple Computer un Microsoft, jo Apple uzskatīja to par autortiesību pārkāpumu.

Microsoft Windows 3.0 bija pirmā veiksmīgā Windows versija, kura guva pirmo lielo peļņu. Pusgada laikā tika pārdotas 2 miljoni kopiju. Tai bija uzlabota saskarne un vairākuzdevumu veikšanas funkcija. Šīs versijas uzlabojums bija Windows 3.1, kuru izlaida 1992. gada 1. martā, un Microsoft atbalsts šai versijai beidzās 2001. gada 31. decembrī.

1993. gada jūlijā, Microsoft izlaida Windows NT, kura bija veidota uz jauna kodola bāzes. NT tika veidota kā profesionālā operētājsistēma. NT un Windows neprofesionālais virziens vēlāk saplūda vienā veidojot Windows XP.

1995. gada augustā, Microsoft izlaida Windows 95, kurā tika pamatīgi uzlabots grafiskais dizains un lietotāja saskarne, kā arī tā bija pirmā operētājsistēma Windows, kurā darbojās priekšaicīgais vairākuzdevumu režīms (preemptive multitasking). Galvenais Windows 95 atbalsts no Microsoft beidzās 2000. gada 31. decembrī, un pagarinātais atbalsts beidzās 2001. gada 31. decembrī.

Nākamā Windows versija tika laista klajā ar nosaukumu Windows 98, kuru izlaida 1998. gada jūnijā. Šī versija tika ļoti kritizēta tās lēnā ātruma un kļūdu dēļ salīdzinājumā ar Windows 95. Galvenās kļūdas tika izlabotas Windows 98 Second Edition 1999. gadā. Galvenais atbalsts no Microsoft šajai versijai darbojās līdz 2002. gada 30. jūnijam, un pagarinātais atbalsts līdz 2006. gada 11. jūlijam.

Kā daļu no profesionālā virziena, Microsoft, 2000. gada februārī izlaida Windows 2000. Nākamā mājas lietotāju versija pēc Windows 98 bija Windows Me (Millennium Edition), kuru izlaida 2000. gada septembrī. Šajā versijā parādījās jau tāda jauna tehnoloģija, kā "Universal Plug and Play". Taču arī šī windows versija tika smagi kritizēta tās savietojamības un stabilitātes problēmu dēļ.

2001. gada oktobrī Microsoft laida klajā Windows XP, kas bija bāzēta uz NT kodola. Atšķirībā no kritizētajām iepriekšejām versijām, šī Windows versija tika slavēta tās funkciju un pielietojamības dēļ. Windows XP tika piedāvāta divās versijās: Home (mājas lietotājiem) un Professional (profesionāliem lietotājiem). Profesional bija vairāk drošības un tīkla funkciju nekā Home versijā. 2002. gadā tika izlaista Media Center versija, kam bija TV un DVD atbalsts, ieskaitot raidījumu ierakstīšanu no TV, kā arī tālvadības pulti. Microsoft nodrošināja Windows XP pamata atbalstu līdz 2009. gada 14. aprīim,ī un pagarināto atbalstu līdz pat 2014. gada 8. aprīlim.

2003. gada aprīlī tika izlaista operētājsistēma Windows Server 2003, kam bija jāaizvieto Windows 2000 profesionālo operētājsistēmu sērijā. tai bija jaunas funkcijas un stingrs virziens drošības jomā. 2005. gada decembrī tika izdota jauna Windows Server 2003 versija Windows Server 2003 R2.

2007. gada 30. janvārī kompānija izlaida operētājsistēmu Windows Vista. Tas saturēja vairākas jaunas funkcijas, sākot no pilnībā pārstrādātu kodolu un lietotāja interfeisu un beidzot ar būtiskām programmas tehniskām izmaiņām, īpašu uzmanību pievēršot drošības elementiem. Tā ir pieejama vairākos dažādos izdevumos, tomēr ir pakļauta zināmai lietotāju kritikai, saistībā ar samērā nestabilo darbību un zināmu produkta nepabeigtību.

2009. gada 22. oktobrī Microsoft izlaida Windows 7. Atšķirībā no šīs versijas priekšgājēja, Windows Vista, kurā tika ieviestas daudzas jaunas funkcijas, Windows 7 tika fokusēts kā nākamais lielais solis Windows līnijas attīstībā, nopietni tika uzlabota saderība ar citu ražotāju lietojumprogrammām un aparatūru, kas operētājsistēmai Windows Vista tajā laikā bija problemātiska vai netika atbalstīta vispār.[1] Windows 7 ir multi-touch, jeb vairākpunktu pieskārienu vadības atbalsts, pārveidots Windows dizains ar jaunu uzdevumjoslu, sauktu par Superbar, mājas tīkla sistēmu, sauktu par HomeGroup,[2] kā arī ievērojami veiktspējas uzlabojumi.

Versijas

labot šo sadaļu

Operētājsistēmas Windows iedala šādi:

16 bitu operacionālās vides

labot šo sadaļu
 
Windows 1.0 ekrānuzņēmums.

Agrākās Windows versijas tika veidotas kā grafiskās lietotāja saskarnes "čaula" uz MS-DOS bāzes. Sajās 16 bitu versijās bija daudzas tipiskas operētājsistēmas funkcijas, piemēram, tām bija savs izpildāmfailu formāts, savi ierīču dziņi (taimera, grafiskie, printeru, peles, tastatūras un skaņas dziņi). Atšķirībā no MS-DOS, Windows tā lietotājiem deva iespēju izpildīt vairākas grafiskās lietotnes vienlaicīgi vairākuzdevumu režīmā. Visbeidzot, Windows operētājsistēmā tika izveidota sarežģīta, segmentāra programmatūras virtuālās atmiņas shēma, kas ļāva izpildīt programmas, kuras ir lielākas nekā pieejamā atmiņa: kodu segmenti un programmas resursi tika samainīti vai arī izmesti no atmiņas, ja atmiņā sāka kļūt par maz vietas, un datu segmenti savukārt ievietoti atmiņā tad, kad konkrētā lietojumprogramma pārtrauc kontrolēt procesoru, bieži vien gaidot lietotāja rīkojumu.

Hibrīda 16/32 bitu operacionālās vides

labot šo sadaļu
 
Windows for Workgroups 3.11 ekrānuzņēmums.

Windows/386 versija iepazīstināja ar jaunu 32 bitu aizsargātu kodolu un virtuālās mašīnas kontroli. Windows sesijas ilgumam, tika veidotas viena vai vairākas virtuālās 8086 vides un tika piedāvāta iespēja virtualizēt ierīces, piemēram, video karti, tastatūru, peli, taimeri, un traucējumu kontroli katrā no tām. Lietotājam redzamais rezultāts bija iespēja darbināt vairākuzdevumu režīmā dažādas MS-DOS vides atšķirīgos logos (grafiskās lietojumprogrammas bija nepieciešams aktivizēt pilnekrāna režīmā).

Windows 3.0 un Windows 3.1 tika uzlabots dizains, galvenokārt pateicoties virtuālajai atmiņai un ielādējamajiem virtuālajiem ierīču dziņiem (VxDs), kas ļāva dalīties ar pieejamajām ierīcēm starp vairākuzdevumu DOS logiem. Šī apstākļa dēļ, Windows lietotojumprogrammas tagad varēja lietot 16 bitu aizsargātajā režīmā (kad Windows tika lietots standarta vai 386 Enhanced režīmā), kas deva tiem pieeju daudziem megabaitiem no atmiņas, kā arī noņēma obligāto nepieciešamību darboties programmatūras virtuālās atmiņas shēmā. Microsoft operētājsistēmai Windows 3.0 pārrakstīja asemblerā kritiskās operācijas, kas iepriekšējās versijās bija rakstītas C programmēšanas valodā, padarot šo izlaidumu daudz ātrāku un mazāk atmiņas patērējošu.

Hibrīda 16/32 bitu operētājsistēmas

labot šo sadaļu

Līdz ar 32 bitu Windows for Workgroups 3.11 parādīšanos, Windows beidzot varēja pārtraukt balstīties uz DOS failu pārvaldīšanas sistēmu. Šī līdzekļa dēļ, Windows 95 tika izveidota Long File Names iespēja, kura mazināja 8.3 filename lomu sāknēšanā. Tagad MS-DOS tika iekļauta Windows sistēmā. Pats nozīmīgākais jauninājums ir iespēja lietot 32 bitu vairākpavedienojošas, vairākuzdevumu grafiskās programmas. Taču bija nepieciešamība pēc savietojamības ar 16 bitu programmām, un tas nozīmēja, ka GUI sastāvdaļas vēl joprojām bija tikai 16 bitu un ne pilnīgi reentrantas, kas noveda pie samazinātas veiktspējas un stabilitātes.

Windows 95 tika izlaisti trīs izlaidumi (pirmais 1995. gadā, pēc tam labojumu versijas 1996. un 1997. gadā, kuras tika pārdotas tikai kā OEM versijas, kam tika pievienotas tādas iespējas, kā FAT32 atbalsts). Microsoft Windows nākamais izlaidums bija Windows 98; šajai versijai bija 2 izlaidumi - Windows 98 1998. gadā un Windows 98 Second Edition 1999. gadā. 2000. gadā, Microsoft nāca klajā ar Windows Me (Millennium Edition) izlaidumu, kurā tika lietots tas pats kodols, kas Windows 98 izlaidumā un kā paraugu grafiskajai saskarnei ņemot Windows 2000, kā arī parādījās jauna iespēja - System Restore, ļaujot lietotājam atiestatīt datora uzstādījumus uz agrāku laiku. Līdz ar visiem šiem jauninājumiem, lietotājiem radās ļoti daudzas problēmas. Windows Me bija maz laika kļūt populāram, jo pēc neilga pārtraukuma tika izlaista jauna versija - Windows XP.

32 bitu operētājsistēmas

labot šo sadaļu
 
Windows XP Professional ekrānuzņēmums.
 
Windows Media Center Edition 2005 ekrānuzņēmums.
 
Windows Vista Ultimate ekrānuzņēmums.

Šī Windows sistēmu paudze tika izdaiļota un pārdota augstāka līmeņa biznesa lietošanai. Pirmais izlaidums bija Windows NT 3.1 1993. gadā, kurai sekoja Windows NT 3.5 izlaidums 1994. gadā., Windows NT 3.51 izlaidums 1995. gadā un Windows NT 4.0 - 1996. gadā. NT 4.0 bija pirmā NT saimes operētājsistēma, kuras lietotāja saskarne līdzinājās Windows 95 saskarnei. Vēlāk Microsoft uzsāka biznesa un mājas operētājsistēmu apvienošanu. Pirmais mēģinājums bija Windows 2000, kas diemžēl neattaisnoja Microsoft cerības, tāpēc tā tika izlaista kā biznesa sistēma. Windows 2000 mājas lietotāju versijas (saukta arī par "Windows Neptune") izstrāde tika pārtraukta un tās vietā tika izlaista Windows Me operētājsistēma. Līdz beidzot "Neptune" tika vēlāk iekļauta Windows XP. Pēc tam tika radīta jauna biznesa sistēma - Windows Server 2003, kā arī mājas un biznesa operētājsistēmu apvienojums - jaunā Windows Vista. Microsoft piedāvā arī operētājsistēmu mobilajām ierīcēm - smartfoniem u.c: Windows CE, kas arī ir 32 bitu operētājsistēma.

64 bitu operētājsistēmas

labot šo sadaļu

Windows NT bija atbalsts dažādām platformām jau pirms x86 personālie datori ieguva dominējošu stāvokli profesionālajā pasaulē. NT versijas no 3.11 līdz 4.0 atbalstīja DEC Alpha un MIPS R4000, kuri bija 64 bitu procesori, taču operētājsistēmas operēja ar šiem procesoriem kā ar 32 bitu procesoriem.

Microsoft izlaida jaunas Windows 2000 versijas, lai tās varētu atbalstīt Intel Itanium procesora arhitektūru. Windows XP un Windows Server 2003 versijas Itanium arhitektūrai parādījās tajā pašā laikā, kad tika izlaistas to 32 bitu versijas. 2005. gada 25. aprīlī Microsoft izlaida Windows XP Professional x64 Edition un x64 versijas arīdzan Windows Server 2003, lai atbalstītu AMD64 / Intel64 (x64 Microsoft terminoloģijā) arhitektūru. 2005. gadā Microsoft pārtrauca atbalstu Windows XP Itanium versijai. Windows Vista bija pirmā galalietotāja Windows versija, kam Microsoft vienlaicīgi izlaida gan 32, gan 64 bitu versijas. Windows Vista neatbalstīja Itanium arhitektūru.

Drošība

labot šo sadaļu
 
Windows Drošības Centrs (Windows Security Center) Windows XP SP2 vidē.

Drošība ir bijis Windows sāpīgākais punkts jau daudzus gadus. Lielās Windows popularitātes dēļ arī kaitīgo programmu īpatsvars ir lielāks tieši Windows vidē atšķirībā no GNU/Linux, Unix, Mac OS X un FreeBSD.

Pašos pirmsākumos, Windows tika veidota kā viegli lietojama operētājsistēma datoriem, kuri nav pieslēgti tīklā, tāpēc tajā nav pamatā iebūvētas nekādas drošības sistēmas. Turpretim Windows NT un tās priekšteči ir jau pamatā veidoti ar drošības sistēmām arī tīklā, taču ne Internetā, jo 1990. gadu sākumā Interneta lietošana bija ļoti nepopulāra. Turklāt, līdz pat Windows Server 2003 iznākšanai, vairākums uz Windows NT bāzes veidotās sistēmas tika pārdotas ar pēc noklusējuma izslēgtām drošības iespējām, un ar ieslēgtām ievainojamām funkcijām, pēc noklusējuma.

Microsoft sāka publiski atzīt savas programmatūras drošības problēmas, un līdz ar to izvirzīja drošību par savu galveno prioritāti. Microsoft laiž klajā drošības labojumus aptuveni vienreiz mēnesī (parasti katra mēneša otrajā otrdienā), caur Windows Update servisu. Arī kritiskie labojumi īsākos laika intervālos pēc vajadzības tiek piedāvāti caur šo servisu. Windows 2000 (SP3 vai jaunāka), Windows XP, Windows Server 2003 un Vista vidēs, atjauninājumi var tikt uzstādīti automātiski, ja vien lietotājs ir ieslēdzis šādu iespēju. Kā rezultātā, piemēram 2. Servisa pakotne Windows XP vai 1. servisa pakotne Windows Server 2003 tika uzstādīta uz lietotāju datoriem daudz ātrāk.

Windows Defender

labot šo sadaļu
 
Windows Defender.

2005. gada 6. janvārī Microsoft izlaida Microsoft AntiSpyware beta versiju, kas bija bāzēta uz agrākās Giant AntiSpyware programmatūras. 2006. gada 14. februārī Microsoft AntiSpyware līdz ar savas beta 2 versijas iznākšanu, kļuva par Windows Defender. Tā ir bezmaksas programmatūras, kas ir veidota, lai aizsargātu datoru pret spiegošanas un citām nevēlamām programmām. Windows XP un Windows Server 2003 lietotāji, kuriem ir legāla Microsoft programmatūra, var bez maksas ielādēt Windows Defender no Microsoft mājaslapas. Windows Defender ir jau iekļauts jaunajā Windows Vista.

Izlaidumu laika ass

labot šo sadaļu
Datums Produkta nosaukums Versija Atbalsts
1985. gada novembris Windows 1.01 1.01 Netiek atbalstīts
1987. gada novembris Windows 2.03 2.03 Netiek atbalstīts
1988. gada maijs Windows 2.10 2.10 Netiek atbalstīts
1989. gada marts Windows 2.11 2.11 Netiek atbalstīts
1990. gada maijs Windows 3.0 3.0 Netiek atbalstīts
1992. gada marts Windows 3.1x 3.1 Netiek atbalstīts kopš 2001. gada 31. decembra
1992. gada oktobris Windows For Workgroups 3.1 3.1 Netiek atbalstīts
1993. gada jūlijs Windows NT 3.1 NT 3.1 Netiek atbalstīts
1993. gada decembris Windows For Workgroups 3.11 3.11 Netiek atbalstīts
1994. gada janvāris Windows 3.2
(tika izdots tikai vienkāršotajā ķīniešu valodā) 		3.2 Netiek atbalstīts
1994. gada septembris Windows NT 3.5 NT 3.5 Netiek atbalstīts
1995. gada maijs Windows NT 3.51 NT 3.51 Netiek atbalstīts
1995. gada augusts Windows 95 4.0.950 Netiek atbalstīts kopš 2001. gada 31. decembra [3]
1996. gada jūlijs Windows NT 4.0 NT 4.0.1381 Netiek atbalstīts kopš 2004. gada 31. decembra
1998. gada jūnijs Windows 98 4.10.1998 Netiek atbalstīts kopš 2006. gada 11. jūlija
1999. gada maijs Windows 98 SE 4.10.2222 Netiek atbalstīts
2000. gada februāris Windows 2000 NT 5.0.2195 Netiek atbalstīts kopš 2010. gada 13. jūnija
2000. gada septembris Windows Me 4.90.3000 Netiek atbalstīts kopš 2006. gada 11. jūlija
2001. gada oktobris Windows XP NT 5.1.2600
  • RTM versija netiek atbalstīta kopš 2004. gada 30. septembra.
  • SP1 versija netiek atbalstīta kopš 2006. gada 10. oktobra.
  • SP2 un SP3 versija netiek atbalstīta kopš 2014. gada 8. aprīļa.[4][5]
2003. gada marts Windows XP 64-bit Edition (IA-64) NT 5.2.3790 Netiek atbalstīts
2003. gada aprīlis Windows Server 2003 NT 5.2.3790 Netiek atbalstīts kopš 2015. gada 14. jūlija.
2005. gada aprīlis Windows XP Professional x64 Edition NT 5.2.3790 Netiek atbalstīts
2006. gada jūlijs Windows Fundamentals for Legacy PCs NT 5.1.2600 Netiek atbalstīts
2007. gada janvāris Windows Vista NT 6.0.6002 SP2 atbalsts pagarināts līdz 2017. gada 11. aprīlim. RTM un SP1 netiek atbalstīts.
2007. gada jūlijs Windows Home Server NT 5.2.4500 Netiek atbalstīts
2008. gada februāris Windows Server 2008 NT 6.0.6002 SP2 atbalsts pagarināts līdz 2017. gada 11. aprīlim. RTM un SP1 netiek atbalstīts.
2009. gada oktobris [6] Windows 7 un Windows Server 2008 R2 NT 6.1.7601 SP1 tiek atbalstīts līdz 2020. gada 14. janvārim, RTM netiek atbalstīts
2011. gada aprīlis Windows Home Server 2011 NT 6.1.8400 Tiek atbalstīts
2012. gada septembris Windows Server 2012 NT 6.2.9200 Tiek atbalstīts
2012. gada oktobris Windows 8 NT 6.2.9200 Netiek atbalstīts
2013. gada oktobris Windows 8.1 un Windows Server 2012 R2 NT 6.3.9600 Tiek atbalstīts
2015. gada jūlijs Windows 10 NT 10.0.10240 Tiek atbalstīts
2016. gada 12. oktobris Windows Server 2016 NT 10.0.10074 Tiek atbalstīts

Windows dzīvescikla politika

labot šo sadaļu

Microsoft pārstāj izlaist atjauninājumus un uzlabojumus daudzām vecajām Windows operētājsistēmām, ieskaitot Windows 9x versijas un agrākās Windows NT versijas. Windows 98, Windows 98 Second Edition un Windows Me atbalsts tika pārtraukts 2006. gada 11. jūlijā, Windows NT 4.0 pagarinātais atbalsts beidzās 2004. gada 31. decembrī. Līdz ar Windows XP Professional x64 Edition parādīšanos tika pārtraukti drošības atjauninājumu izlaidumi Windows XP 64-bit Edition versijai. Daudzus atjauninājumus, ko Microsoft bija izlaidis agrākām Windows versijām, var atrast Windows Atjauninājumu Katalogā (Windows Update Catalog).

Piezīmes un atsauces

labot šo sadaļu

Piezīmes

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Windows 7 Team Blog / Windows 7 Unveiled Today at PDC 2008, windowsteamblog.com, (angliski)
  2. ↑ Windows Experience Blog / How Libraries & HomeGroup Work Together in Windows 7, windowsteamblog.com (angliski)
  3. ↑ Microsoft atbalsta cikls, Windows 95, support.microsoft.com
  4. ↑ Microsoft veicina atteikšanos no XP Arhivēts 2011. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 14.07.2011.
  5. ↑ Microsoft šodien pārtrauc Windows XP tehnisko atbalstu Arhivēts 2014. gada 11. aprīlī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 08.04.2014.
  6. ↑ Microsoft Delivers New Wave of Technologies to Help Businesses Thrive in Today’s Economy Arhivēts 2009. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē., microsoft.com, 11.05.2009. (angliski)

Ārējās saites

labot šo sadaļu


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Microsoft_Windows&oldid=4088778"