Atvērt galveno izvēlni

C (programmēšanas valoda)

zema līmeņa standartizēta programmēšanas valoda
Šis raksts ir par programmēšanas valodu. Par citām jēdziena C nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

C ir zema līmeņa standartizēta programmēšanas valoda. To 1972. gadā izmantošanai UNIX operētājsistēmā izstrādāja Kens Tomsons un Deniss Ričijs, kurš tobrīd strādāja AT&T Bell Labs. Nosaukumu "C" tā ieguvusi, jo burts pirms tā "B" jau bijis aizņemts — bija programmēšanas valoda B. Kopš tā laika tā ir izplatījusies arī uz daudzām citām operētājsistēmām un ir viena no visplašāk izmantotajām programmēšanas valodām. Valoda C tiek augstu vērtēta tās efektivitātes dēļ, un tā ir vispopulārākā valoda, ko izmanto sistēmas programmatūras izstrādē. C un ar to saistīto valodu C++ plaši izmanto lietojumprogrammu izstrādē. Lai gan valoda nav radīta iesācējiem, to plaši izmanto datorzinātnes apmācībai.

C
The C Programming Language logo.svg
Gedit hello world.png
Paradigma imperatīvā programmēšana, strukturētā programmēšana, procedūrorientēta programmēšana
Izveidota 1972. gadā
Izstrādātājs Bell Labs, Deniss Ričijs, ANSI, Starptautiskā standartizācijas organizācija, Kens Tompsons
Ietekmējusies no ALGOL 68, B, asamblervaloda, Fortran, PL/I, CPL, BCPL, ALGOL 60
OS vairākplatformu programmatūra

C struktūru raksturo tuvums datora uzbūves pamatprincipiem, un C komandas cieši pārklājas ar datora elementārajām pamatfunkcijām, tipiski izmantojot tīri aritmētikas funkcijas atmiņas adresēšanai, nekontrolējot un neierobežojot programmētāju, kas padara to īpaši piemērotu programmām, kas tieši saistītas ar datora 'dzelžu' kontrolēšanu, kā arī operētājsistēmu un dziņu realizēšanu. Šīs pašas īpašības savukārt rada lielu iespēju neievēroti ieviesties kļūdām, piemēram, liela daļa drošības 'caurumu' ir radusies C standarta simbolu virkņu apstrādes bibliotēku dēļ, kuras, rakstot atmiņā, nepārbauda, vai rezervētajā apgabalā pietiek vietas, un tādējādi ļauj uzbrucējam veikt patvaļīgas darbības.

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot