Metaponta

Metaponta (sengrieķu: Μεταπόντιον, latīņu: Metapontum) bija svarīga Lielās Grieķijas pilsēta. Tā atradās pie Taranto līča, Itālijas dienvidos, starp Bradanusas un Kazuentas (Bazento) upēm. Tā atrodas ap 20 km no Heraklejas un 40 km no Tarentas. Metapontas drupas atrodas Bernaldas komūnā, Matēras provincē, Bazilikatā, Itālijā.

Metaponta
Μεταπόντιον
Metaponta
Atrašanās vieta	Itālija
Reģions	Bazilikata
Koordinātas	40°23′01″N 16°49′27″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Dibināšana	starp 700. un 690. gadu pr.Kr.
Kultūras	grieķu, romiešu
Piezīmes
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Arheoloģiskais parks

Vēsture

Dibināšana

Kaut arī Metaponta bija seno grieķu, ahajiešu, kolonija, dažādas tradīcijas piedēvē tai daudz senāku izcelsmi. Strabons un Solins pieraksta dibināšanu Pilas iedzīvotājiem, kas Nestora vadībā devās uz Troju. Savukārt, Justīns runā par to, ka dibinātājs ir Epejs, Trojas kara dalībnieks. Kā liecību tam iedzīvotāji rādīja Minervas templī glabājošos instrumentus, kurus viņš izmantoja, pagatavojot Trojas zirgu. Vēl kādu tradīciju piemin Efors, piedēvējot dibināšanu fokiešiem, kā dibinātāju nosaucot Dauliju, Krisas tirānu netālu no Delfiem. Citas leģendas pārceļ dibināšanu uz vēl vēlāku laiku. Sirakūzu Antiohs teica, ka pilsēta sākotnēji saucās Metabusa, no varoņa vārda, kurš laikam bija attiecināms uz Metapontu, un kas grieķu mitoloģiskajā vēsturē figurē kā Melanipes vīrs, Eola un Boiota tēvs.

Agrīnā vēsture

Pilsētas vēsturi, kas būtu senāka par ahajiešu koloniju, nav iespējams noteikt. Ir zināms, ka šīs pilsētas dibināšanas laikā šī teritorija bija brīva. Tāpēc ahajiešu pārceļotāji no Krotonas un Sibarīdas bija ieinteresēti kolonizēt šo vietu, lai ierobežotu Tarentas ekspansiju. Pēc vienas no versijām kolonizāciju veica ahajieši Leikipa vadībā, kuri ieguva šo teritoriju krāpnieciska darījuma ietvaros. Precīzs kolonizēšanas laiks nav noskaidrots, taču visdrīzāk tas notika laikā no 700. līdz 690. gadam pr.Kr. Izplatītākā versija attiecina tās dibināšanas laiku kopā ar Krotonu un Kauloniju ap 720. gadu pr.Kr.

Ir maz ziņu par Metapontas pirmajiem gadsimtiem, taču acīmredzams tā ātri attīstījās pateicoties savai auglīgajai zemei. Tā kā šo pilsētu dibināja ahajieši, tad arī politiski tā bija saistīta ar Lielās Grieķijas ahajiešu pilsētām Sibarīdu un Krotonu. Attiecīgi, pirmā reize, kad vēstures avotos tika pieminēta Metaponta, tā bija saistīta ar šo pilsētu savienību cīņai pret blakus esošo Sirisu, lai padzītu joniešu kolonistus no šīs pilsētas.

Karš, domājams, beidzās ar Sirisas ieņemšanu un izpostīšanu, taču mūsu ziņas par to ir diezgan neskaidras, un periods, kad tas viss notika, lielā mērā ir nenosakāms. Maz ticams, ka Metaponta piedalījās karā starp Krotonu un Sibarīdu, kas beidzās ar pēdējās izpostīšanu. Taču tās vārds bieži vien tiek pieminēts sakarā ar izmaiņām, kuras izdarīja Pitagors, un no tām izrietošajām nepatikšanām. Metaponta visdrīzāk tiešām bija viena no pilsētām, kurā šī filozofa doktrīnas un sekta iesakņojās visdziļāk. Pat tad, kad pitagorieši tika padzīti no Krotonas, Metapontā tie palika un uz šejieni pārcēlās arī pats filozofs, kur pavadīja savas atlikušās mūža dienas. Metapontieši ar lielu pietāti attiecās pret viņa piemiņu; tie iesvētīja namu, kurā viņš dzīvoja, līdzīgi kā Cerēras templi, bet ielai, uz kuras viņš apmetās, deva Muzeja nosaukumu. Viņa kapu tur vēl joprojām rādīja arī Cicerona laikā. Vēlāk metapontieši tika uzaicināti kā starpnieki, lai Krotonā novērstu nekārtības, un acīmredzot tāpēc paši salīdzinoši maz cieta no pilsoniskajām nesaskaņām, kas nāca no Krotonas.

Peloponēsas karš

Atēniešu ekspedīcijas laikā Sicīlijā 415. gadā pr.Kr. metapontieši sākotnēji līdzīgi citām Lielās Grieķijas polisām centās uzturēt stingru neitralitāti. Taču nākamajā gadā, būdami ieinteresēti savienībā ar Atēnu aliansi, sniedza nelielu palīdzību atēniešu spēkiem Eurimedona vadībā. Var saprast, ka šajā laikā Metaponta bija plaukstoša un attīstīta pilsēta un bija aizsargāta no Sirakūzu Dionisija uzbrukumiem. Kaut arī pilsēta kopā ar citām Lielās Grieķijas polisām bija pakļauta briesmām un uzbrūkošo lukānu puses, tā šajos karos būtiski neiesaistījās, un, domājams, pārāk daudz no tiem necieta. Pilsēta tika pieminēta 345. gadā pr.Kr., kad Timoleons ieradās šeit ekspedīcijas laikā uz Sicīliju, taču nekādu palīdzību viņam nesniedza. 332. gadā pr.Kr., kad Epīras valdnieks Aleksandrs pēc tarentiešu uzaicinājuma ieradās Itālijā, metapontieši bija vieni no pirmajiem, kas ar viņu noslēdza savienību karam pret lukāniem un brutiešiem. Attiecīgi, pēc viņa sakāves un nāves tieši caur Metapontu Aleksandra pīšļi tika pārvesti uz Epīru apbedīšanai. Taču dažus gadus vēlāk 303. gadā pr.Kr., kad pēc tarentiešu uzaicinājuma uz šejieni ieradās Kleonims no Spartas, metapontieši nezināmu iemeslu dēļ realizēja citu politiku, būdami aizvainoti attiecībā pret viņu, un viņš vēlāk kopā ar lukāniem ieņēma Metapontu. Vēlāk pilsēta Kleonimu uzņēma draudzīgi, taču viņš pieprasīja no metapontiešiem lielu naudas summu. Acīmredzot tajā laikā Metaponta bija bagāta pilsēta un tās iedzīvotāji, līdzīgi, kā blakus esošie tarentieši, ieslīga slinkumā un greznībā tā, ka kļuva par apsmieklu citiem ļaudīm.

Pirra kari un romiešu dominance

Var droši teikt, ka metapontieši kopā ar tarentiešiem aktīvi atbalstīja Pirru, kad viņš uzsāka karu Itālijā. Taču šo pilsētu loma karā vēstures avotos nekādi netiek atspoguļota. Tāpat nav precīzi zinams, kad šīs pilsētas nokļuva Romas varā. Šīs pilsētas vairākkārtīgi tiek minētas jau Otrajā Pūniešu karā. Tās bija vienas no pirmajām, kas nostājās Hanibāla pusē pēc kaujas pie Kannām. Neskatoties uz to, pēc dažiem gadiem romieši ieņēma Metapontu un izvietoja tur savu garnizonu. Tas notika pēc tam, kad 212. gadā pr.Kr. romieši bija ieņēmuši Tarentu. Metapontieši spēja atbrīvoties no romiešu varas un atklāti atbalstīt kartāgiešus. Hanibāls Metapontā izvietoja savu garnizonu un, domājams, padarīja to par vienu no galvenajām atbalsta bāzēm, līdz Metauras kaujā 207. gadā tika sakauts un bija spiests pamest Itāliju un šo pilsētu. Aizejot prom viņš paņēma līdzi arī visus Metapontas iedzīvotājus, lai nepakļautu tos romiešu atriebībai.

No šī laika Metapontas vārds vairs netiek pieminēts antīkajā vēsturē, un var drosi teikt, ka pilsēta vairs neatjaunojās pēc šī trieciena.