Pila (Grieķija)

Nezināma vērtība "population_foot_as_of"

Pila
Grieķijas pilsēta
Πύλος
Pila pie Navarinas līča.
Pila
Koordinātas: 36°54′43″N 21°41′31″E
Valsts	Grieķija
Perifērija	Peloponēsa
Reģionālā vienība	Mesinija
Platība
• Kopējā	143,91 km2
Augstums	3 m
Iedzīvotāji (2011. gadā)
• kopā	5 287
• blīvums	36,7/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indekss	240 011
Pila Vikikrātuvē

Pila (grieķu: Πύλος), vēsturiski zināma ar nosaukumu Navarina, ir pilsēta Grieķijā, Peloponēsā. Atrodas Navarinas līča krastā pie Jonijas jūras, ap 40 km uz dienvidrietumiem no Kalames. Pilas-Nestoras dēma administratīvais centrs Mesinijas nomē, Peloponēsas perifērijā. Pila ir Navarinas līča galvenā osta. Pēc 2011. gada skaitīšanas datiem šeit dzīvoja 2345 iedzīvotāji.

Vēsture

Aizvēsture un antīkie laiki

Pilas apkārtne bija apdzīvota no neolīta laika. Bronzas laikmeta Mikēnu periodā šeit radās nozīmīgs valstisks veidojums, kura teritorijā 1939. gadā arheologi atraka t.s. "Nestora pili", kas nosaukta par godu Nestoram, Pilas valdniekam, Homēra Iliādā. Pils atradās 13 km uz ziemeļiem no mūsdienu Pilas, Ano-Eglianosas grēdas apkārtnē. Pilij bija izveidojušies kontakti ar Krētas mīnojiešu kultūru. Bet pils uzplaukums attiecināms uz periodu no 1300 līdz 1200 gadu pr.Kr. To iznīcināja liels ugunsgrēks 13. gadsimta pr.Kr. beigās vai 12. gadsimta pr.Kr. sākumā. Kopumā Nestora pils pastāvēja no 1700. līdz 1200. gadiem pr.Kr. un ir vislabāk saglabājies mikēniešu perioda pils komplekss, un to veido četras galvenās un vēl vairākas nelielas ēkas ar 105 istabām. Pilij bija divi stāvi un tā bija dekorēta ar freskām. Bez to tur tika atrastas 1100 māla plāksnītes ar lineāro B rakstu.

Toloss pie Pilas, t.s. Trasimeda kapavieta.

Homērs savā darbā rakstīja par "smilšu Pilu", kas norāda uz tās atrašanos pie jūras, domājams Voidokilijas apkārtnē. Tieši šeit Telemahs sveicināja valdnieku Nestoru, kad meklēja savu tēvu Odiseju. Šeit atrodas arī Nestora ala, kurā pēc sengrieķu mīta Hermejs slēpa no Apollona nozagtos lopus. Citas mikēniešu laika būves šajā rajonā nav atrastas, kā vien mikēniešu laika toloss (1680―1060 g.pr.Kr.), kas tiek uzskatīts par Trasimeda, Nestora dēla, kapavietu.

Klasiskās Grieķijas laikā pēc Tukidīda ziņām šī vieta netika apdzīvota, taču Peloponēsas kara laikā 425. gadā pr.Kr. šeit notika Pilas kauja starp atēniešu un spartiešu flotēm.

Viduslaiki un jaunie laiki

Paleokastro cietoksnis un Nestora ala.

Pēc tam par Pilu nav nekādu ziņu līdz pat 13. gadsimtam, kad tā kļuva par franku Ahajas principāta daļu. 1280. gados franki šajā vietā uzcēla Paleokastro cietoksni, kas biežāk pazīstama ar franču nosaukumu Portdežens vai itāļu nosaukumu Navarina. Venēcijas republikas kontrolē Pila atradās no 1417. līdz 1500. gadam, kad to iekaroja osmaņu impērija. Osmaņi izmantoja Pilu un līci kā jūras spēku karabāzi un uzcēla tur Ņūkastro cietoksni jeb Jauno Navarinu. Teritorija palika osmaņu impērijas kontrolē līdz pat 1821. gada Grieķijas neatkarības karam, izņemot īsus laika periodus no 1685. līdz 1715. gadam, kad šeit varu atjaunoja Venēcijas republika un 1770.-1771. gadu, kad šo vietu ieņēma Krievijas karaflote. Ibrahims-Pašā no Ēģiptes 1825. gadā atkaroja cietoksni, taču turku-ēģiptiešu flotes sakāves rezultātā 1827. gadā Navarinas kaujā un franču militārās ekspedīcijas iesaistīšanās 1828. gadā piespieda Ibrahimu pamest Peloponēsu un atzīt Grieķijas neatkarību. Pašreizējo pilsētu aiz cietokšņa mūriem uzcēla Morejas ekspedīcijas kara inženieri Nikolaja Žozefa Mezona vadībā 1829. gadā, bet Pilas nosaukumu ar karaļa rīkojumu atjaunoja 1833. gadā.

Zinātne

Pilas pilsētas rajonā darbojas projekts NESTOR — starptautiska zinātniska kolaborācija, kas darbojas pie zemūdens neitrīno teleskopa projekta.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pila.

• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)