Šis raksts ir par zivju sugu. Par pilsētu Libānā skatīt rakstu Saida (pilsēta).

Saida (Pollachius virens) ir viena no divām pollaku ģints (Pollachius) zivju sugām.[1] Sastopama Atlantijas okeāna ziemeļdaļā:[1] gan okeāna austrumu (Eiropas), gan rietumu (Ziemeļamerikas) piekrastēs.[2] Saida ir nozīmīgs zvejas objekts Ziemeļaustrumatlantijā. Kopējā nozveja 450 000—550 000 t gadā. Tiek uzskatīts, ka saidu resursi kopumā ir stabili un šīs zivis nav pārzvejotas. Izņēmums ir daži rajoni.[3]

Saida
Pollachius virens (Linnaeus, 1758)
Saida
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaMencveidīgās (Gadiformes)
DzimtaMencu dzimta (Gadidae)
ĢintsPollaki (Pollachius)
SugaSaida (Pollachius virens)
Sinonīmi
  • Gadus virens
  • Gadus carbonarius
  • Merlangus carbonarius
  • Pollachius carbonarius
  • Gadus colinus
  • Gadus sey
  • Gadus purpureus
  • Merlangus purpureus
Saida Vikikrātuvē

Izplatība labot šo sadaļu

 
Saida ir nozīmīgs zvejas objekts Ziemeļaustrumatlantijā
 
1796. gada saidas zīmējums

Saida Atlantijas okeāna austrumdaļā izplatīta Eiropas piekrastē no Biskajas līča līdz Grenlandei, Islandei, Špicbergenai un Novaja Zemļai.[4] Okeāna rietumos sastopama Grenlandes dienvidrietumos, areālam turpinoties cauri Hudzona šaurumam līdz Ziemeļkarolīnai, lai gan areāla dienvidos sastopama reti.[2] Bagātīgākie saidu resursi mājo Ziemeļjūrā, Barenca jūrā un pie Islandes.[3]

Baltijas jūrā labot šo sadaļu

Baltijas jūrā saida ir reta ieceļotāja. Lietuvas, Igaunijas un Latvijas piekrastēs (Rīgas līcī) noķerta reti, galvenokārt 1930. un 1940. gados.[4]

Izskats labot šo sadaļu

Saida ir liela auguma zivs. Ķermeņa garums var sasniegt 130 cm, svars 21 kg. Parasti pieaugušie īpatņi ir apmēram 60 cm gari. Tai ir vārpstveida ķermenis. Apakšžoklis nedaudz garāks par augšžokli, bet jaunām zivīm vienā līmenī ar to. Taustekļu nav. Saidai ir trīs muguras un divas anālās spuras. Astes spura ar ieliekumu. Sānu līnija taisna, gaiša vai pelēka. Anālās spuras priekšējā mala ir vienā līmenī ar pirmās un otrās muguras spuras starpu. Mugura zaļganbrūna vai olīvkrāsā, sāni gaišāki, vēders sudrabaini pelēks.[2][4]

Īpašības labot šo sadaļu

Saida ir jūras zivs, uzturas pelaģiālā līdz 200—250 m dziļumam.[4] Krasta seklajos ūdeņos iepeld pavasarī, bet ziemā atgriežas dziļākos ūdeņos.[2] Lai arī saida ir mencu dzimtas zivis, atšķirībā no Atlantijas mencas, tā ir sabiedriska un uzturas baros ūdens virsējos slāņos. Tā ir aktīva, ātra peldētāja un, meklējot barību, baros veic lielus attālumus.[3] Mēdz veikt lielas nārsta migrācijas.[4]

Barība labot šo sadaļu

Saida ir plēsīga, galvenokārt barojas ar zivīm (siļķēm, tūbītēm, moivām un citām nelielām zivīm) tuvu ūdens virsmai.[3][4] Barojas arī ar pelaģiskajiem vēžveidīgajiem.[4]

Vairošanās labot šo sadaļu

Dzimumgatavība iestājas 5—10 gadu vecumā, kad sasniedz 40—70 cm garumu.[3] Nārsto atklātā jūrā 100—200 m dziļumā, Eiropas populācija laikā no janvāra līdz maijam pie ūdens temperatūras 5,5—10 °C un sāļuma lielāka par 35,2 PSV.[4] Ziemeļamerikas populācija nārsto laikā no septembra līdz martam.[5] Saidas mātītes auglība ir 0,2—4,0 milj. ikru, tie tāpat kā kāpuri ir pelaģiski. Mazuļi pirmajā dzīves gadā uzturas piekrastē, paisuma—bēguma joslā.[4] Kopumā pirmos divus vai trīs gadus jaunās sidas uzturas piekrastes seklajos ūdeņos. Mazuļi aug ātri un gada vecumā jau sasniedz 20 cm garumu. Ātrāk aug reģiona deinviddaļā dzīvojošās saidas.[5] Saida var sasniegt 15—25 gadu vecumu.[4][5]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu