Mencu dzimta
Mencu dzimta (Gadidae) ir viena no mencveidīgo zivju kārtas (Gadiformes) dzimtām, kas apvieno 22 jūrās dzīvojošas zivju sugas un kas tiek iedalītas 12 ģintīs.[1][2] Pazīstamākās no tām ir mencas, pikšas, pollaki un merlangi, kuras visas ir komerciāli nozīmīgas zvejas zivis.
| Mencu dzimta Gadidae (Rafinesque, 1810) | |
|---|---|
 Atlantijas menca (Gadus morhua) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Divīzija | Mencas un makšķerniekzivis (Paracanthopterygii) |
| Kārta | Mencveidīgās (Gadiformes) |
| Dzimta | Mencu dzimta (Gadidae) |
 Mencu dzimta Vikikrātuvē | |
IzplatībaLabot
Lielākā daļa sugu mājo ziemeļu puslodes mērenajos ūdeņos, un tikai dažas sugas sastopamas subtropu, subarktikas vai arktikas jūrās. Tās sastopamas Atlantijas, Ziemeļu ledus un Klusajā okeānā. Dienvidu puslodē mājo viena suga — dienvidu zilais putasu (Micromesistius australis).[1]
Baltijas jūrā un LatvijāLabot
Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama viena mencu dzimtas zivju suga — Atlantijas menca (Gadus morhua) jeb Baltijas menca (Gadus morhua callarias), kas ir Baltijas jūrā dzīvojoša Atlantijas mencas pasuga.[3] Reti ieceļotāji Baltijas jūrā ir merlangs (Merlangius merlangus), pikša (Melanogrammus aeglefinus), pollaks (Pollachius pollachius) un saida (Pollachius virens).[4]
Kopīgās īpašībasLabot
.jpg)
_-_GRB.jpg)
Lielākā daļa mencu dzimtas zivju ir vidēja auguma, bet Atlantijas menca var izaugt ļoti liela. Tā ir lielākā dzimtā, tās ķermeņa garums var sasniegt 2 m.[5] Mencu dzimtas zivīm ir trīs muguras spuras un divas anālās spuras. Pirmā muguras spura novietota uzreiz aiz galvas. Lielākajai daļai sugu ir zoda taustekļi (ūsas), kuri tiek izmantoti, lai iztaustītu jūras gultni. Spurām nav asu staru. Vēdera spuras novietotas pirms krūšu spurām.[1]
Mencu dzimtas zivis ir plēsīgas un barojas ar mazākām zivīm un vēžveidīgajiem. Tās galvenokārt uzturas dziļumā.[1] Visas mencu sugas ir ļoti auglīgas un katrā nārstošanas reizē mātīte izlaiž vairākus miljonus ikru. Tādējādi šīs grupas zivis ir bagātīgi parstāvētas jūras faunā un to zvejošana ir salīdzinoši vienkārša.[6] Tā ir otrā daudzskaitlīgākā zivju grupa (uzreiz pēc siļķēm) pasaulē.[1] Daļai sugu novērojama garu distanču migrācija.[1]
Sistemātikas diskusijasLabot
Līdz ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem zivju sistemātikā ieviestas ievērojamas izmaiņas. Saskaņā ar 2016. gada sistemātiku vēdzeļu dzimta ir likvidēta un dzimtas ģintis pievienotas mencu dzimtai.[2] Dotajā sistemātikā vēdzeļu dzimta saglabāta kā atsevišķs taksons, tā kā vairāki autoratīvi avoti vēdzeļu dzimtu joprojām izdala kā atsevišķu vienību.[7]
SistemātikaLabot
Mencu dzimta (Gadidae)
- Arktiskās ledus mencas (Arctogadus)
- Mazās mencas (Trisopterus)
- Mencas (Gadus)
- Merlangi (Merlangius)
- Navagas (Eleginus)
- Pikšas (Melanogrammus)
- Polārmencas (Boreogadus)
- Pollaki (Pollachius)
- Putasu (Micromesistius)
- Sudrabainās mencas (Gadiculus)
- Tomkodi (Microgadus)
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Fish Base: Family Gadidae - Cods and haddocks
- ↑ 2,0 2,1 «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 18. februārī.
- ↑ Latvijas Daba: Menca
- ↑ Latvijas Daba: Mencu dzimta
- ↑ «Fish Base: Gadus morhua Linnaeus, 1758 Atlantic cod». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 7. novembrī. Skatīts: 2019. gada 5. februārī.
- ↑ Cohen, Daniel M. (1998). Paxton, J. R.; Eschmeyer, W. N., eds. Encyclopedia of Fishes. San Diego: Academic Press. pp. 130–131. ISBN 0-12-547665-5.
- ↑ «Fish Base: Family Lotidae - Hakes and burbots». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. septembrī. Skatīts: 2019. gada 18. februārī.