Melnsimtnieki

Melnsimtnieki (krievu: Черносо́тенцы) jeb melnā sotņa (чёрная сотня — 'melnais simts') ir kopējs apzīmējums galēji labējo organizāciju pārstāvjiem Krievijas Impērijā no 1905. līdz 1917. gadam, kas aizstāvēja krievu nacionālismu ar autokrātijas un pareizticības lozungiem. Melnsimtnieki nebija vienota organizācija, bet sastāvēja no dažādām grupām.

Melnsimtnieki Черносо́тенцы
Sauklis	"Pareizticība, pašpārvalde un tautība" (Правосла́вие, самодержа́вие, наро́дность)
Dibināta	1905. gadā
Ideoloģija	monarhisms, konservatīvisms, krievu nacionālisms, antisemītisms
Politiskā pozīcija	galēji labēja

Vēsture

Melnsimtnieku demonstrācija Odesā neilgi pēc "Oktobra manifesta" izsludināšanas 1905. gadā

Pirmā melnsimtnieku organizācija bija "Krievu sanāksme", kas tika izveidota 1900. gadā. Īpaši aktīvi darbojās no 1905. līdz 1914. gadam. Nozīmīgs finansējuma avots bija privātie ziedojumi. Starp kustības līderiem bija Aleksandrs Dubrovins, Vladimirs Puriškevičs, Nikolajs Markovs un kņazs Konstantīns Šahovskojs.

Melnsimtnieku grupas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot kreisos sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus. Melnsimtnieki uzskatīja ukraiņus par krieviem un noraidīja ukraiņu nacionālismu un ukrainību.

Melnsimtnieki nespēja pārliecināt Krievijas sabiedrību par savu spēju piedāvāt pozitīvu programmu tā laika politiskās ideoloģijas prasībām. Iekšējās nesaskaņas kustībā, skandāli un savstarpējas apsūdzības, iedragāja sabiedrības uzticību kustībai. Neraugoties uz dažiem politiskiem panākumiem, pēc 1905. gada revolūcijas kustībai neizdevās kļūt par monolītu politisku spēku un atrast sabiedrotos daudznacionālajā sabiedrībā. Daži uzskatīja krievu nacionālismu par draudu Krievijas Impērijai. 1917. gada revolūcijā šai kustībai bija maza loma vai tās nebija vispār. Krievijas pagaidu valdība neuzskatīja nacionālistus par nozīmīgiem konkurentiem un neveica pret tiem ievērojamas represijas.

Pēc Februāra revolūcijas melnsimtnieki zaudēja popularitāti, bet pēc Oktobra revolūcijas lielinieki pret melnsimtniekiem izvērsa stingru teroru. Pilsoņu kara laikā daudzi organizācijas līderi pievienojās Baltajai kustībai.

Mūsdienās

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievijas sabiedrībā atjaunojās nacionālistu un monarhistu kustības. 1992. gadā aktīvists Aleksandrs Štilmarks nolēma dibināt mūsdienu kustību "Melnais simts". Kustība uztur sakarus ar citām krievu nacionālistu organizācijām un piedalījās arī Krievijas—Ukrainas kara sākumposmā prokrievisko separātistu pusē.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melnsimtnieki.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)