Krievu nacionālisms

Krievu nacionālisms (krievu: Русский национализм) ir politiska ideoloģija, nacionālisma paveids, kura galvenais jēdziens ir krievu tauta.

Krievijas Impērijas karogs, ko bieži izmanto krievu nacionālisti.

Vēsture

Krievu nacionālisms pirmo reizi popularitāti ieguva 19. gadsimta sākumā, tas bija cieši saistīts ar panslāvismu, kā arī ar pareizticīgo reliģisko patriotismu. Padomju Krievijā un PSRS internacionālistiskā marksisma ideoloģija noliedza nacionālās intereses un cīnījās pret "lielkrievu šovinismu". Tomēr šī politika kopumā ir bijusi neveiksmīga. Komunistiskās partijas ideoloģija laika gaitā ieguva nacionālas iezīmes. Sabiedrības apziņā tika atjaunots jēdziens "krieviskums", kas faktiski kļuva par padomju identitātes sinonīmu.

Krievu maršs Maskavā (2010)

20. gadsimta beigās krievu nacionālisms nostiprinājās. 1991. gadā lielākā daļa krievu (80%) par savu dzimteni sauca visu Padomju Savienību.

Šodien visas krievu nacionālistu partijas Krievijā ir oficiāli likvidētas. Tomēr daudzi valdībai lojāli nacionālisti ir iesaistīti Krievijas iebrukumā Ukrainā. Pēc iebrukuma krievu nacionālisms faktiski kļuva par sinonīmu rašismam.

Latvijā

Krievu nacionālisms Latvijā attīstījās Baltijas pārkrievošanas laikā līdz 1905. gada revolūcijai, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā un nacionālkomunistu sagrāves 1959. gadā. Publiski tas saasinājās Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā, jo daudziem Latvijas krieviem tas nozīmēja fundamentālu statusa maiņu – no valdošās nācijas uz “svešzemniekiem”, “migrantiem”, “okupantiem”. Mūsdienās krievu nacionālisms Latvijā parasti izpaužas kā apzināta nevēlēšanās mācīties valsts valodu un respektēt vietējo kultūru.

Skatīt vēl

• Rašisms
• Krievu fašisms

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievu nacionālisms.