Maurīcijas melnkoks
Maurīcijas melnkoks (Diospyros tessellaria), arī Maurīcijas ebenkoks, melnais ebenkoks ir melnkoku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.[1][2][3][4] Iespējams, tas ir Maurīcijā pazīstamākais koks, kas cieši saistīts ar šīs salas kolonizāciju.
| Maurīcijas melnkoks Diospyros tessellaria (Poir., 1804) | |
|---|---|
 Jauns Maurīcijas melnkoks Monvertas dabas takā. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Viršu rinda (Ericales) |
| Dzimta | Ebenkoku dzimta (Ebenaceae) |
| Ģints | Ebenkoki (Diospyros) |
| Suga | Maurīcijas melnkoks (Diospyros tessellaria) |
| Sinonīmi | |
 Maurīcijas melnkoks Vikikrātuvē | |
Maurīcijas melnkoks ir viens no vērtīgākajiem melnkokiem pasaulē. Mūsdienās tas ir rets un stingri aizsargājams augs un viena no vienpadsmit Maurīcijai endēmām melnkoku sugām.[5][6]
Nosaukums
labot šo sadaļuMaurīcijā pazīstams arī ar franču nosaukumu bois d' ébène noir ("tumšais ebenkoks") vai bois d' ebene noir feuilles ("ziedlapu tumšais ebenkoks").
Apraksts
labot šo sadaļu
Mūžzaļš koks, tā augstums var pārsniegt 15—20 m. Melno stumbru klāj gaiši ķērpju plankumi. Lapas biezas, ovālu vai iegarenu formu ar tumši zaļu virspusi un gaišu apakšpusi. Smaržīgie krēmkrāsas ziedi nelieli, ziedlapas ar biezu vaskas virskārtu. Zaļie olveida augļi mīksti un aromātiski. Sēklas tumši brūnas un iegarenas.
Apputeksnē putni un bites. No augļiem pārtika Maurīcijas augļēdājsikspārņi, kas nereti to sēklas izplatīja ievērojamā attālumā. Tomēr dažkārt tie ēda arī ziedus, ar ko negatīvi ietekmēja melnkoku reproduktīvās iespējas. Iespējams, melnā ebenkoka augļus lietoja uzturā dodo un citi salā izmirušie dzīvnieki.
Maurīcijas melnkoka cietā koksne tumšāka salīdzinājumā ar lielāko melnkoku sugu daļu, kas to padara vēl vērtīgāku.[7]
Izplatība un veģetācija
labot šo sadaļuDažviet viens no valdošajiem kokiem mūžzaļos zemieņu mežos un augstieņu lietus mežos salas dienvidrietumu un austrumu nogāzēs.[5]
Apdraudējums
labot šo sadaļuPirms kolonizācijas 16. gadsimta sākumā Maurīciju klāja bieza veģetācija, taču selektīva melnkoku izciršana un mežu līšana zemkopības vajadzībām, ciematu un pilsētu veidošanai neatgriezeniski izmainīja Maurīcijas ainavu. Mūsdienās sākotnējie meži klāj mazāk nekā 2% no salas teritorijas un aptver ierobežotas kalnu nogāzes un dabas rezervātus. Atlikušos vietējos mežus apdraud invazīvie augi, kuri cīņā par ūdeni, gaismu un barības vielām izkonkurē Maurīcijas sugas.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Integrated Taxonomic Information System (ITIS). Catalogue of Life: 26th August: Diospyros tessellaria Poir.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2016. gada 14. septembrī.
- ↑ Tropicos: Diospyros tessellaria Poir.
- ↑ National Center for Biotechnology Information (NCBI). Taxonomy Browser: Diospyros tessellaria
- ↑ Kew Royal Botanic Gardens. World Checklist of Selected Plant Families: Diospyros tessellaria, Poir (1804).
- ↑ 5,0 5,1 Diospyros tessellaria, Sarkanā grāmata
- ↑ Welcome to the Mauritian Wildlife Foundation, Maurīcijas savvaļas fonds
- ↑ 7,0 7,1 «Wildscreen Arkive: Black ebony (Diospyros tessellaria)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. augustā. Skatīts: 2016. gada 14. septembrī.
Literatūra
labot šo sadaļu- The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritian Wildlife Foundation. ISBN 978-999493802-5
- Dodo. The Bird Behind the Legend. Alan Grihault. 2005. Mauritius. ISBN 99903-38-15-9