Magnētiskā konstante ir fizikāla konstante un skalārs lielums, kas tiek izmantots elektromagnētisma likumu izteiksmēs. Tā ir reizinātājs visās formulās, pēc kurām aprēķina magnētiskā lauka indukciju vai magnētisko spēku atkarībā no strāvas stipruma strāvas kontūrā.

Tā tiek apzīmēta ar , un tās vērtība ir 4π · 10−7 jeb 1,256 637 061... ·10−6 H/m (var izteikt arī kā N/А2).

Konstante un taisna vada magnētiskā indukcija

labot šo sadaļu

Taisna strāvas vada magnētiskā lauka indukciju   vakuumā aprēķina pēc Bio—Savāra—Laplasa likuma:

 ,

kur   ir magnētiskā konstante,   ir strāvas stiprums,   ir ,   ir attālums līdz strāvas vadam. [1]

Konstante un paralēlu strāvu mijiedarbība

labot šo sadaļu

Divu paralēlu strāvu mijiedarbību raksturo Ampēra likums:

 ,

kur   ir Ampēra spēks,   ir magnētiskā konstante,   ir stiprums strāvai, kura rada magnētisko lauku ar indukciju  ,   ir siprums strāvai, uz kuru iedarbojas  ,   ir strāvas kontūra garums,   ir pī,   ir attālums starp strāvas vadiem. [1]

Konstante un vienkāršāko kontūru induktivitāte

labot šo sadaļu

Garam un tievam solenoīdam induktivitāte

 ,

kur   ir magnētiskā konstante,   ir vides relatīvā magnētiskā caurlaidība,   ir vijumu skaits,   ir spoles šķērsgriezuma laukums,   ir spoles garums.

Divvadu līnijas induktivitāte

 ,

kur   ir magnētiskā konstante,   ir vides relatīvā magnētiskā caurlaidība,   ir līnijas garums,   ir pī,   ir naturāllogaritms,   ir attālums starp strāvas vadiem,   ir vadu rādiuss. [1]

Magnētiskā konstante un elektriskā konstante

labot šo sadaļu

Elektrisko konstanti   un magnētisko konstanti   saista šāda sakarība:  , kur   ir gaismas ātrums. [1]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985.