Magnētiskā konstante
Magnētiskā konstante ir fizikāla konstante un skalārs lielums, kas tiek izmantots elektromagnētisma likumu izteiksmēs. Tā ir reizinātājs visās formulās, pēc kurām aprēķina magnētiskā lauka indukciju vai magnētisko spēku atkarībā no strāvas stipruma strāvas kontūrā.
Tā tiek apzīmēta ar , un tās vērtība ir 4π · 10−7 jeb 1,256 637 061... ·10−6 H/m (var izteikt arī kā N/А2).
Konstante un taisna vada magnētiskā indukcija
labot šo sadaļuTaisna strāvas vada magnētiskā lauka indukciju vakuumā aprēķina pēc Bio—Savāra—Laplasa likuma:
,
kur ir magnētiskā konstante, ir strāvas stiprums, ir pī, ir attālums līdz strāvas vadam. [1]
Konstante un paralēlu strāvu mijiedarbība
labot šo sadaļuDivu paralēlu strāvu mijiedarbību raksturo Ampēra likums:
,
kur ir Ampēra spēks, ir magnētiskā konstante, ir stiprums strāvai, kura rada magnētisko lauku ar indukciju , ir siprums strāvai, uz kuru iedarbojas , ir strāvas kontūra garums, ir pī, ir attālums starp strāvas vadiem. [1]
Konstante un vienkāršāko kontūru induktivitāte
labot šo sadaļuGaram un tievam solenoīdam induktivitāte
,
kur ir magnētiskā konstante, ir vides relatīvā magnētiskā caurlaidība, ir vijumu skaits, ir spoles šķērsgriezuma laukums, ir spoles garums.
Divvadu līnijas induktivitāte
,
kur ir magnētiskā konstante, ir vides relatīvā magnētiskā caurlaidība, ir līnijas garums, ir pī, ir naturāllogaritms, ir attālums starp strāvas vadiem, ir vadu rādiuss. [1]
Magnētiskā konstante un elektriskā konstante
labot šo sadaļuElektrisko konstanti un magnētisko konstanti saista šāda sakarība: , kur ir gaismas ātrums. [1]