Magdala (ivritā: ‏מגדל‏‎, arābu: قرية المجد‎, arī Migdala) bija sena Galilejas pilsēta mūsdienu Izraēlas teritorijā, Bībelē minēta kā Marijas Magdalēnas dzimtā pilsēta.

Magdala
מגדל‏‎
MAGDALA SYNAGOGUE B.jpg
Magdalas sinagogas drupas
Magdala (Izraēla)
Magdala
Magdala
Atrašanās vieta Valsts karogs: Izraēla Galileja, Izraēla
Koordinātas 32°49′30″N 35°30′56″E / 32.82500°N 35.51556°E / 32.82500; 35.51556Koordinātas: 32°49′30″N 35°30′56″E / 32.82500°N 35.51556°E / 32.82500; 35.51556
Veids pilsēta
Vēsture
Kultūras jūdu, romiešu, bizantiešu
Piezīmes
Stāvoklis drupas

Vārds Magdala aramiešu valodā nozīmē "skaists", "varens" vai "tornis", ivritā migdal — "tornis". Talmūdā šī pilsēta tiek saukta "Magdal Nunaja", kas nozīmē "zivju tornis", bet Marka evaņģēlijā — "Dalmanuta"[1]. Ar vārdu Magdala Jaunajā Derībā pilsēta tiek minēta Mateja evaņģēlijā: "Un Viņš tos ļaudis atlaidis, kāpa laivā un nāca uz Madaļas robežām." (jaunajā tulkojumā "Magadanas robežās")[2].

Pilsēta atradās Kinnereta ezera (zināma arī kā Galilejas jūra un Tibērija ezers) krastā, auglīgā Kinnereta līdzenuma dienvidu galā, bijušās Naftaļa cilts apgabalā, netālu no Kapernaumas.

Mūsdienās blakus vēsturiskajai Magdalai atrodas arābu ciems Almadždala un ebreju apmetne Migdala.

VēstureLabot

Romas periodsLabot

Gustavs Dalmans raksta par Magdalu, ka "šī bija pati nozīmīgākā pilsēta ezera rietumu krastā, kura maksāja lielu nodokļu daļu [...], līdz kamēr Hērods Antipa neuzcēla blakus pilsētu Tiberiju." 2009. gadā tika atrastas Romas perioda Magdalas sinagogas paliekas, kas datējamas ar 50. gadu pr.Kr. un 100. gadu. Galvenās zāles sienas (120 m²) bija izrotātas ar košām freskām, bet iekšpusē bija uzstādīts akmens bloks ar izkaltu septiņžuburu menoras attēlu.

Bizantijas periodsLabot

Magdalas atzīšana kā Marijas Magdalēnas dzimšanas vietu parādījās tekstos, kas datēti ar 6. gadsimtu.

Agrais musulmaņu periodsLabot

8. un 10. gadsimtā kristiešu avoti piemin baznīcu ciematā, kas vienlaicīgi bija Marijas Magdalēnas nams, kur Jēzus izdzina no viņas dēmonus. Anonīmi uzrakstītā "Konstantīna dzīve" stāsta, kā imperatore Helēna 4. gadsimtā atrada Marijas Magdalēnas namu un tā vietā uzcēla baznīcu.

Krustnešu periodsLabot

Kristiešu svētceļnieki, kas 12. gadsimtā devās uz Palestīnu, piemin Magdalu, taču nemin, ka tur būtu kāda baznīca.

Mamļuku periodsLabot

Mamļuku valdīšanas laikā 13. gadsimtā avoti norāda, ka baznīca nebija nojaukta, bet pārveidota par zirgu stalli. 1283. gadā Sionas Kalna Burhars (angl. — "Burchard of Mount Sion") ziņoja par to, ka iegāja Marijas Magdalēnas namā ciemā, bet pēc 10 gadiem Rikoldo da Montekroče ar prieku paziņoja, ka baznīca un nams vēl joprojām atrodas vietā.

MūsdienasLabot

Mūsdienās senās Magdalas vietā notiek arheoloģiskie izrakumi. Ezera krastā ir uzcelta mūsdienīga katoļu garīgā centra ēka, kur altāra daļā ir uzstādīta senas laivas rekonstrukcija ar krustveida buru. Pa zāles perimetru izvietoti apustuļu attēli, ieskaitot Jūdu Iskariotu.

AtsaucesLabot