Austrumu dienvidslāvu valodas
Austrumu dienvidslāvu valodas ir viena no divām dienvidslāvu valodu grupas apakšgrupām, kurā ietilpst divas dzīvās valodas — bulgāru un maķedoniešu, kā arī pirmo slāvu rakstīto pieminekļu (no 9. gadsimta vidus līdz 11. gadsimtam) valoda — baznīcslāvu valoda.
Mūsdienu austrumu dienvidslāvu valodās runā dažviet Austrumeiropā un Dienvideiropā, galvenokārt Bulgārijā un Maķedonijā, kā arī vairākās šo valstu kaimiņvalstīs: Rumānijā, Moldāvijā, Serbijā, Albānijā, Grieķijā, Turcijā un Ukrainā, kā arī bulgāru un maķedoniešu diasporas Rietumeiropā, Amerikā (ASV, Kanādā) un Austrālijā.
Kopējais pratēju skaits ir aptuveni 9,2 miljoni. Mūsdienu austrumu dienvidslāvu valodu rakstības pamatā ir kirilicas alfabēts.
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |